Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
atstiepties
atstiepties -stiepjos, -stiepies, -stiepjas, pag. -stiepos; refl.
1.parasti 3. pers. Refl. → atstiept2.
Piemēri..stāv pirmo reizi redzēts cilvēks, rokas pusmēteļa kabatās sabāzis, tā ka elkoņi atstiepušies uz sāniem kā spārni..
  • ..stāv pirmo reizi redzēts cilvēks, rokas pusmēteļa kabatās sabāzis, tā ka elkoņi atstiepušies uz sāniem kā spārni..
  • pārn. Mazs iedobums, aiz tā paaugsts paugurs ar šķību bērza stumbru, kam tikai vairs viens pats zaļš zars sāņus atstiepies.
2.Iztaisnoties, izslieties (par cilvēku, arī par ķermeņa daļām vai locekļiem).
PiemēriRoka atstiepās taisna.
  • Roka atstiepās taisna.
  • Cauri alksnājam Apenājs izskrēja saliecies tā, ka ceļi gandrīz sitās zodā, bet tad atstiepās taisns.
  • Cietās un sarepējušās rokas stingri turēja lauzni vai cēla smago akmeņu šķilas. Mugura saliecās un atstiepās kā tērauda atspere, turot lielos smagumus.
2.1.sar. Atgulties (parasti, iztaisnojot augumu).
PiemēriAndrievs, svārkus vecās liepas paēnā paklājis, bija atstiepies uz tiem un cieti gulēja.
  • Andrievs, svārkus vecās liepas paēnā paklājis, bija atstiepies uz tiem un cieti gulēja.
  • ..viņš [ievainotais] bija priecīgs, ka atkal varēja atstiepties gultā, tepat pārsienamajai nodaļai blakus..
2.2.vienk. Nomirt.
PiemēriDēli nu paēd [saindētu cepeti], bet tūlīt arī atstiepjas; vecene noskrubina kauliņus - tā arī gatava.
  • Dēli nu paēd [saindētu cepeti], bet tūlīt arī atstiepjas; vecene noskrubina kauliņus - tā arī gatava.
Avoti: 1. sējums