atstiepties
atstiepties -stiepjos, -stiepies, -stiepjas, pag. -stiepos; refl.
1.parasti 3. pers. Refl. → atstiept2.
Piemēri..stāv pirmo reizi redzēts cilvēks, rokas pusmēteļa kabatās sabāzis, tā ka elkoņi atstiepušies uz sāniem kā spārni..
2.Iztaisnoties, izslieties (par cilvēku, arī par ķermeņa daļām vai locekļiem).
PiemēriRoka atstiepās taisna.
2.1.sar. Atgulties (parasti, iztaisnojot augumu).
PiemēriAndrievs, svārkus vecās liepas paēnā paklājis, bija atstiepies uz tiem un cieti gulēja.
2.2.vienk. Nomirt.
PiemēriDēli nu paēd [saindētu cepeti], bet tūlīt arī atstiepjas; vecene noskrubina kauliņus - tā arī gatava.
Avoti: 1. sējums