turētājs
turētājs -a, v.
turētāja -as, s.
1.Darītājs → turēt.
2.v. Iekārta, rīks, veidojums u. tml. (kā) turēšanai noteiktā stāvoklī.
PiemēriInstrumenta turētājs.
- Instrumenta turētājs.
- Filtra turētājs.
- Kniedes turētājs.
- Dēstu turētājs.
- Kustīgais spoles turētājs sastāv no diviem krāsainiem metāla riņķiem, kas uzmaukti uz roktura un izveidoti tā, lai tos varētu uzbāzt uz spoles kājas.
- Var veidot sausu zaru, puķu un stiebru kompozīcijas. Tās vislabāk nostiprināt traukā ar speciālu turētāju.
Avoti: 8. sējums