turēt
turēt turu, turi, tur, pag. turēju; trans.
1.Panākt, ka (kas satverts, paņemts) atrodas noteiktā stāvoklī, vietā (piemēram, rokās, klēpī, uz muguras).
PiemēriTurēt sveci rokā.
Stabili vārdu savienojumiAugstu turēt (kā) karogu.
1.1.Neļaut (kādam) brīvi kustēties, virzīties. Panākt, ka (kas) nemaina savu iepriekšējo stāvokli.
PiemēriTurēt pie rokas bērnu.
Stabili vārdu savienojumiTurēt grožos.
1.2.Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) nevar brīvi kustēties, pārvietoties. Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) paliek savā iepriekšējā stāvoklī.
PiemēriMelnis negrib stāties, pat jaunā saimnieka dzelžaino roku turēts..
1.3.Būt tādam, kas neļauj (kam) mainīt iepriekšējo, arī vēlamo stāvokli. Būt par balstu, pamatu (kam).
PiemēriSērsna no rītiem turēja virsū ij ragavas, ij zirgu, tālab vīri no rītiem veda mājās vakarpusēs sacirsto malku.
2.Radīt, veidot (ķermenim, tā daļām) noteiktu stāvokli un saglabāt to (kādu laiku).
PiemēriTurēt ķermeni taisni.
Stabili vārdu savienojumiRokas klēpī turēt (arī likt u. tml.).
3.Likt (kādam) atrasties (kādā stāvoklī, vielā, vidē).
PiemēriTurēt arestēto apsardzībā.
Stabili vārdu savienojumiTurēt vīru zem tupeles.
3.1.Panākt, ka (dzīvnieks) atrodas (kādā stāvoklī, vietā, vidē).
PiemēriTurēt aitas kūtī.
3.2.Panākt, ka (kas) atrodas (noteiktos apstākļos).
Piemēri«Baidos, vai arī mājā nav kas noticis. Visu ciemu viņi turēja zem ložmetēju uguns.»
4.Panākt, ka (priekšmets, viela u. tml.) kādu laiku atrodas (noteiktā stāvoklī, noteiktos apstākļos, vietā, vidē).
PiemēriTurēt durvis atvērtas.
Stabili vārdu savienojumiTurēt (arī glabāt) (sveci) zem pūra.
4.1.Gādāt par to, lai (tirgotavā, restorānā u. tml.) būtu dabūjams, pērkams (kas, piemēram, noteiktas preces), parasti pastāvīgi (parasti par tirgotavas, restorāna u. tml. īpašnieku, pārzini).
PiemēriSibilla: Kāpēc jūs neturat savā veikalā līgavas tērpus?
4.2.Glabāt (atmiņā, apziņā).
PiemēriKādu laiku turēju šo sarunu atmiņā. Pēc tam piemirsu un atcerējos atkal pēc pieciem gadiem..
5.Būt tādam, kam (kas) ir īpašumā, valdījumā. Pārzināt, vadīt (īpašumu).
PiemēriTurēt lauku mājas.
5.1.Būt tādam, kas ir paņēmis savā īpašumā, arī kopšanā, aprūpē (dzīvnieku, parasti mājdzīvnieku).
PiemēriTurēt zosis.
5.2.Algot (kādu) savām vajadzībām, savā saimniecībā.
PiemēriTurēt kalponi.
5.3.Ļaut (kādam) dzīvot, uzturēties pie sevis.
PiemēriTrīne:.. tā [Kate] tika turēta nevis kā saimnieku audžu meita, bet itin kā kad būtu viņu pašu bērns.
6.Radīt (kā) kustībai (noteiktu virzienu). Virzīties (noteiktā virzienā) — par transportlīdzekli. Vadīt (transportlīdzekli, darbarīku u. tml.) noteiktā virzienā.
PiemēriTurēt laivu vairāk pa labi.
6.1.intrans.
Piemēri«Tā turēt!» atskan komanda no kapteiņa tiltiņa. «Tā turēt!» skaļi atsaucas pie stūres rata.
7.Kavēt (kādu), neļaut (kādam) doties prom. Neļaut (kādam) brīvi rīkoties.
PiemēriIeva vēl gan turēja un turēja Trīni, kamēr galu galā tak atlaida, pati viešņu kādu gabalu pavadīdama.
7.1.Pakļaut (kādu) savai ietekmei tā, ka tiek ierobežotas (tā) darbības, rīcības iespējas.
PiemēriEs pazinu arī ķēniņmeitu, ko velns turēja savā varā un ko Arājdēlam vajadzēja atpestīt..
7.2.Ietekmēt (kādu, ko), iedarboties (uz kādu, uz ko) tā, ka (tam) izveidojas, parasti ilgstoši, kāds stāvoklis, ka (tas), parasti uz ilgāku laiku, nokļūst kādā situācijā.
PiemēriTīri apģērbtus viņa turēja savus bērnus, ar dziesmām tos iemidzinādama un ar dziesmām uzceldama..
7.3.Saistīt (piemēram, cilvēkus, parādības, citu ar citu).
PiemēriArī naidošanās karstumā, visasākajos sarūgtinājuma brīžos kaut kāda tuvības saikne tomēr palika, kas brāļus joprojām turēja vienu pie otra.
8.Spēt veikt (piemēram, noteiktu darbu, tā daudzumu). Spēt pārvarēt (piemēram, ko nelabvēlīgu).
Piemēri..Jānim nebija veselības, nevarēja smago lauku darbu turēt.
8.1.intrans.
Piemēri..darbs turpinājās līdz vēlam vakaram. Ojārs dūšīgi turēja līdz galam.
8.2.intrans. Būt tādam, kam nezūd derīgums (piemēram, nelabvēlīgu apstākļu, slodzes dēļ) — parasti par priekšmetiem.
PiemēriDrīz vien ilkss ir salabota. «Nez vai turēs?» šaubīdamies ieminos. - «Turēs. Tikpat kā jauna...»
8.3.Nelaist sev cauri (piemēram, siltumu, mitrumu).
PiemēriViņš jutās apmierināts, lai gan strādāja ar slapju muguru un slapjām kājām - vecās kurpes neturēja mitrumu un jaunās viņš taupīja skolai.
9.Uzskatīt, atzīt (par ko).
PiemēriTurēt grāmatu par vajadzīgu.
Stabili vārdu savienojumiTurēt zem sava goda.
9.1.Būt ar noteiktu attieksmi (pret ko).
PiemēriVecās paražas Robežniekos vienmēr turētas svētas un mīļas..
Stabili vārdu savienojumiTurēt cieņā (arī godā).
10.sar. Pārdzīvot, arī paust (noteiktu, parasti negatīvu, emocionālu stāvokli), parasti ilgāku laiku.
PiemēriNekad un nekāda naida uz viņu neesmu turējis.
Stabili vārdu savienojumiTurēt dusmas (uz kādu). Turēt naidu.
10.1.Valdīt, aizturēt (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi).
PiemēriŠur tur kāds rīstījās, turēdams smieklus, dažs vairs nespēja valdīties un smējās, iespiedis muti spilvenā.
11.novec. Piedalīties (pasākumā, darbībā u. tml.). Rīkot, arī veikt (pasākumu, darbību u. tml.).
Piemēri«Saleniek, jums ir jātur eksāmens uz otro klasi.»
12.novec. Runāt (parasti samērā plašu tekstu).
Piemēri..ģimnāzijas skolotājs Padegs populārā biedrības namā turēja priekšlasījumu par banku nozīmi modernā kapitālistiskā saimniecības un rūpniecības dzīvē.
Stabili vārdu savienojumiTurēt runu. Turēt sprediķi.
12.1.Runāt, arī dziedāt (noteiktā veidā, ar noteiktu skanējumu).
Piemēri«Piesēstiet, kaimiņ,» viņš stostījās, pūlēdamies balsi turēt siltu un mierīgu.
Stabili vārdu savienojumiNervi netur (arī uzdod). Turēt (arī glabāt) slepenībā (arī slepeni, noslēpumā).
Avoti: 8. sējums