Paplašinātā meklēšana
Meklējam turēt.
Atrasts vārdos (38):
- turēt:1
- apturēt:1
- atturēt:1
- ieturēt:1
- izturēt:1
- noturēt:1
- paturēt:1
- saturēt:1
- uzturēt:1
- turētājs:1
- turēties:1
- aizturēt:1
- fakturēt:1
- halturēt:1
- konturēt:1
- pārturēt:1
- pieturēt:1
- izturēts:1
- denaturēt:1
- munsturēt:1
- aizturēts:1
- pafakturēt:1
- strukturēt:1
- atturēties:1
- ieturēties:1
- izturētība:1
- izturēties:1
- neizturēts:1
- noturēties:1
- saturēties:1
- teksturēts:1
- uzturēties:1
- piehalturēt:1
- uzmunsturēt:1
- aizturētājs:1
- pieturēties:1
- denaturēties:1
- uzmunsturēties:1
Atrasts vārdu savienojumos (108):
- (No)turēt abām rokām
- (No)turēt virs (arī uz) ūdens
- (Pa)turēt (arī noturēt) mēli aiz zobiem
- (Sa)turēt naudu pirkstos
- (Sa)turēt naudu pirkstos
- (Uz)turēt kārtībā
- Augstu turēt (kā) karogu
- Augstu turēt (kā) karogu
- Būt labam prātam, arī turēt labu prātu (uz kādu)
- Būt labam prātam, arī turēt labu prātu (uz kādu)
- Glabāt (arī turēt) (sveci) zem pūra
- Ņemt acis pirkstos (retāk rokā), arī turēt acis pirkstos
- Paturēt (arī turēt) acīs
- Rokas klēpī turēt (arī (sa)likt u. tml.)
- Rokas klēpī turēt (arī (sa)likt u. tml.)
- Rokas klēpī turēt (arī likt u. tml.)
- Slēpt (arī turēt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās)
- Turēt (arī glabāt) (sveci) zem pūra
- Turēt (arī glabāt) (sveci) zem pūra
- Turēt (arī glabāt) slepenībā
- Turēt (arī glabāt) slepenībā (arī slepeni, noslēpumā)
- Turēt (arī glabāt) sveci zem pūra
- Turēt (arī sargāt, glabāt) kā acuraugu
- Turēt (arī saturēt, paturēt) (ko) (savās) rokās
- Turēt (arī saturēt) grožos
- Turēt (arī slēpt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās)
- Turēt (arī slēpt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās)
- Turēt (arī slēpt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās)
- Turēt (doto, arī savu) vārdu
- Turēt (doto, arī savu) vārdu
- Turēt (ko) (savās) rokās
- Turēt abām rokām
- Turēt acīs (arī zem acīm)
- Turēt acis pirkstos
- Turēt acis vaļā
- Turēt acis vaļā
- Turēt acis vaļā
- Turēt aiz atslēgas (arī deviņām atslēgām)
- Turēt aiz atslēgas, arī turēt aiz trim (arī septiņām, deviņām) atslēgām
- Turēt aizdomās (kādu)
- Turēt aizdomās (kādu)
- Turēt ausis ciet
- Turēt cieņā (arī godā)
- Turēt cieņā (arī godā)
- Turēt doto vārdu
- Turēt dusmas (uz kādu)
- Turēt dusmas (uz kādu)
- Turēt dūšu
- Turēt dūšu
- Turēt gaitu
- Turēt gaitu
- Turēt godā (arī cieņā)
- Turēt grožos
- Turēt grožus (savās) rokās
- Turēt grožus (savās) rokās
- Turēt grožus (savās) rokās
- Turēt gūstā
- Turēt gūstā
- Turēt īkšķi
- Turēt īkšķi
- Turēt kārtībā
- Turēt kopā
- Turēt kopā
- Turēt labu prātu (uz kādu)
- Turēt ļaunu prātu (uz kādu)
- Turēt līdzi
- Turēt maku vaļā
- Turēt maku vaļā
- Turēt mēli aiz zobiem
- Turēt mēli aiz zobiem
- Turēt naidu
- Turēt naidu
- Turēt naudu pirkstos
- Turēt pie (dotā) vārda
- Turēt pie (dotā) vārda
- Turēt pie rokas (arī pa rokai)
- Turēt pie sevis
- Turēt pienācīgā (arī zināmā) attālumā (retāk atstatumā)
- Turēt runu
- Turēt runu
- Turēt rūpi (arī bēdu) (par kādu, par ko)
- Turēt rūpi (par kādu)
- Turēt savu galvu
- Turēt savu galvu
- Turēt sevi (rokās) (arī turēt sevi rāmjos sar.)
- Turēt sevi rāmjos
- Turēt sirdī
- Turēt solījumu (arī zvērestu)
- Turēt sprediķi
- Turēt sprediķi
- Turēt suņa kārtā
- Turēt suņa kārtā
- Turēt suņa kārtā
- Turēt ūdeni mutē
- Turēt ūdeni mutē
- Turēt uz grauda
- Turēt vērā
- Turēt vērtē
- Turēt virs (arī uz) ūdens
- Turēt vīru zem tupeles
- Turēt vīru zem tupeles
- Turēt vīru zem tupeles
- Turēt zem sava goda
- Turēt zināmā (arī pienācīgā) atstatumā (biežāk attālumā)
- Turēt zināmā (arī pienācīgā) attālumā (retāk atstatumā)
- Turēt zināmā (arī pienācīgā) attālumā (retāk atstatumā)
- Turēt zināmā (arī pienācīgā) attālumā (retāk atstatumā)
- Turēt zvērestu (arī solījumu)
Atrasts skaidrojumos (678):
- Turēt (arī saturēt) grožos (no)turēt stingrā paklausībā, stingri valdīt (pār ko).
- (Pa)zaudēt prātu (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā). Kļūt psihiski slimam.
- (Pa)zaudēt saprātu (arī prātu) (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā). Kļūt psihiski slimam.
- paturēt Aizturēt (cilvēku) uz kādu laiku (kur, kādos apstākļos).
- internēt Aizturēt un atbruņot (karojošas valsts karavīrus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā). Turēt (karojošas valsts pilsoņus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā) un atņemt (tiem) brīvību līdz kara beigām
- apspiest Aizturēt, apvaldīt (kādas fizioloģiskas reakcijas, to izpausmi).
- pārtvert Aizturēt, iznīcināt (piemēram, lidojošu pretinieka lidaparāta).
- atrēķināt Aizturēt, neizmaksāt.
- kunksts Aizturētam vaidam līdzīga (parasti aiz sāpēm, arī bēdām radīta) īsa skaņa.
- iesprausloties Aizturēti iesmieties.
- nosprausloties Aizturēti nosmieties.
- sprauslāt Aizturēti smieties.
- spurgt Aizturēti smieties.
- kunkstēt Aizturēti vaidēt, stenēt (parasti aiz sāpēm, arī bēdām).
- prīze Aizturēts un apķīlāts pretinieka vai kontrabandistu kuģis ar kravu.
- izdzīvot Aizvadīt, pārlaist, izturēt (kādu, parasti grūtu, laika posmu).
- paņemt Aizvest, aiztransportēt (ko) sev līdzi, arī paturēt (ko) pie sevis, sev klāt (parasti kur dodoties).
- vaikstīties Ākstīgi, parasti skaļi, izturēties, uzvesties.
- lākturis Apgaismošanas ierīce - metāla stienis ar turētāju skala vai lāpas iestiprināšanai.
- patrulēt Apsargāt kādu teritoriju, uzturēt kārtību, kontrolēt stāvokli kādā teritorijā, to apbraukājot vai apstaigājot (par karavīru, miliču, kārtības sargu u. tml. grupu).
- piketēt Apsargāt, uzturēt kārtību ar piketu [1] (1).
- alibi Apstāklis, kas pierāda apsūdzētā, aizdomās turētā nevainību: viņa atrašanās citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums.
- gredzenot Apstrādāt (koku), izgriežot apkārt stumbram vai zaram mizas sloksnīti vai uzmaucot stiepļu gredzenu, lai stimulētu vai apturētu koka augšanu. Apstrādāt šādā veidā (koka stumbru, zaru).
- nobalsot Apturēt (garāmbraucošu transportlīdzekli), paceļot roku (lai brauktu ar šo transportlīdzekli).
- novaldīt Apvaldīt (cilvēku), neļaujot (tam) ko darīt, izturēties kā.
- mānīt Apzināti izturēties negodīgi. Arī krāpt.
- izlikties Apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, personības, rakstura īpašība).
- likties Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko).
- šķist Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko).
- ignorēt Apzināti neievērot (ko), nevērīgi izturēties (pret ko). Nevēlēties zināt (ko).
- spītēt Apzināti, nepiekāpīgi izturēties, rīkoties krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu.
- nostutēties Ar pūlēm nostāties, arī noturēties (piemēram, stāvus).
- sargāt Ar savu (parasti militāro) darbību nepieļaut, arī apturēt pretinieka uzbrukumu, izlūkošanu u. tml.
- pretoties Ar spēku turēties pretī, nepadoties (par dzīvnieku).
- labi Atbilstoši morāles normām, arī pieklājīgi, taktiski (izturēties, uzvesties u. tml.).
- atlaist Atbrīvot (sagūstīto, aizturēto).
- palaist Atbrīvot, arī neaizturēt, neaizkavēt.
- ielaist Atļaut apmesties (uz dzīvi), uzturēties (kur).
- atstāt Atļaut paturēt, neatņemt.
- salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz, dzīvi), uzturēties (kur).
- aizturēt Atņemt brīvību uz neilgu laiku (aizdomās turētai personai) līdz apcietināšanas sankcijai vai atbrīvošanai.
- notvert Atrast un aizturēt (piemēram, likuma pārkāpēju).
- peldēt Atrasties šķidrumā tā, ka tas pilnīgi pārklāj; atrodoties šķidrumā, turēties tā virspusē, neiegrimstot tajā pilnīgi.
- rīvēties Atrasties, kustēties cilvēka drūzmā. Pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā. Berzēties (2).
- berzēties Atrasties, kustēties cilvēku drūzmā. Pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā.
- sēdēt Atrasties, uzturēties (kādā vietā, kādos apstākļos) ilgāku laiku, arī pastāvīgi.
- būt Atrasties, uzturēties (kur) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- kustēties Atrasties, uzturēties daudzās vietās, dažādā sabiedrībā.
- smakt Atrasties, uzturēties smacīgās, arī drūmās telpās.
- palikt Atrasties, uzturēties, uzkavēties (kur, kādā vietā, arī pie kā, kādā nolūkā).
- tvert Attiecīgi iedarbojoties, virzīt (ko) detaļā, elementā u. tml., arī apturēt (ko kustīgu) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
- atturēties Atturēt sevi (izpildīt kādu savu vēlēšanos, iegribu).
- gavēt Atturēties no (parasti dažiem) ēdieniem.
- perlustrēt Atvērt un izskatīt (personīgās vēstules, korespondenci) bez adresāta ziņas (par administratīviem darbiniekiem). Aizturēt (aizdomās turētu personu), lai noskaidrotu (tās) identitāti.
- nobalansēt Balansējot noturēt (ko) līdzsvarā. Arī līdzsvarot (ko).
- Noraut (arī novilkt) ādu pār acīm Bargi sodīt, nežēlīgi izturēties, izrēķināties.
- Novilkt (arī noraut) ādu pār acīm Bargi sodīt, nežēlīgi izturēties, izrēķināties.
- Pārvilkt ādu pār acīm Bargi sodīt, nežēlīgi izturēties.
- šķirties Beigt lietot, izmantot (ko), atteikties (no kā), neturēt vairs (ko) pie sevis.
- draiskuļot Bezbēdīgi, pārgalvīgi, arī nerātni izturēties. Arī jokot.
- nokūkot Bezdarbīgi nosēdēt, arī uzturēties (kur visu laikposmu).
- nobremzēt Bremzējot apturēt (transportlīdzekli).
- vaļa Brīvība. Iespēja brīvi rīkoties, izturēties.
- ņemt Būt ar kādu attieksmi, arī izturēties (pret ko), uzskatīt (ko) kādā veidā.
- karāties Būt brīvi novietotam, turēties (ap ko, kam apkārt) - par auklu, ķedi u.tml.
- pieķerties Būt ciešā saistībā (ar cilvēku), izturēties draudzīgi, pakļāvīgi (pret to) - par dzīvniekiem.
- ieredzēt Būt labās domās (par kādu), izturēties ar patiku un labvēlību (pret kādu).
- plosīties Būt ļoti kustīgam, izturēties skali, parasti rotaļājoties, priecājoties. Arī draiskuļoties.
- samierināties Būt mierā, apmierināties (ar esošo stāvokli). Izturēties iecietīgi, neprotestēt, necīnīties (parasti pret ko nevēlamu).
- raudzīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko). Izturēties kādā veidā (pret ko).
- skatīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko). Izturēties kādā veidā (pret ko). Raudzīties (5).
- turēties Būt tādam, kam ir noteiktas īpašības. Izturēties, uzvesties noteiktā veidā.
- panest Būt tādam, kas spēj izturēt (piemēram, kādas vielas iedarbību, kādu stāvokli) - par dzīvu būtni, tās organismu.
- uztvert Būt tādam, kurā (kas) tiek satverts, aizturēts u. tml., (tam) krītot, plūstot u. tml.
- uzkavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku, arī reizēm.
- pakavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku.
- lauzties Censties atbrīvoties (no kāda), pretoties (kādam, kas mēģina satvert, saturēt).
- ķerties Censties satvert (ko), lai pieturētos, atbalstītos.
- Turēt godā (arī cieņā) Cienīt. Izturēties ar godbijību, ar respektu.
- Turēt cieņā (arī godā) Cienīt. Izturēties ar godbijību, ar respektu.
- iežmaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
- iežmiegt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
- iežņaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
- sažņaugt Cieši saņemt un saturēt, arī cieši saspiest.
- pieķerties Cieši satvert, saņemt (ko ar rokām), lai turētos (pie tā).
- aizture Darbība, process --> aizturēt (2).
- izturēšanās Darbība, process --> izturēties.
- nesaturēšana Darbība, process --> nesaturēt.
- reaģēt Darboties, izturēties kādā veidā ārējas darbības, norises ietekmē.
- tiekties Darboties, izturēties tā, lai izveidotu saikni (ar ko).
- turēties Darboties, strādāt (kur, pie kā). Atrasties, uzturēties (kur, pie kā).
- klausīt Darīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījumiem. Darīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma u. tml.).
- klausīties Darīt, rīkoties, izturēties pēc (kāda) padoma. Klausīt (1).
- turētājs Darītājs --> turēt.
- rosīties Daudz kustēties, izturēties darbīgi (par dzīvniekiem).
- tureklis Detaļa (priekšmetam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) turētu, veiktu kādu darbību.
- tureklis Detaļa, kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu. Rokturis.
- rokturis Detaļa, kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu.
- spokoties Dīvaini, neparasti izturēties.
- aizturēts Divd. --> aizturēt.
- izturēts Divd. --> izturēt.
- uzturošs Divd. --> uzturēt.
- ceļazīme Dokuments, kas dod tiesības uzturēties (piemēram, sanatorijā, atpūtas namā). Uzturzīme.
- samācīt Dot padomu (kādam), piemēram, kā izturēties, rīkoties kādā situācijā. Dodot padomu, noskaņot (pret kādu). Iemācīt (parasti ko nevēlamu).
- pavadīt Doties (kādam) līdzi (uz kurieni), uzturēties kopā ar kādu (kur), piemēram, lai ko parādītu, iepazīstinātu ar ko.
- nozust Doties (kur, uz kurieni), lai atrastos, uzturētos (tur) netraucēts, neievērots.
- pazust Doties (kur), lai atrastos, uzturētos (tur) netraucēti, neievēroti, arī slepeni.
- valšķīties Draiskulīgi, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, uzvesties.
- Izgāzt (arī izliet) dusmas (uz kādu) Dusmās izturēties rupji, īgni, neiecietīgi pret kādu, kas būtībā nav vainīgs.
- gavilēt Dziedāt ar ilgi izturētām skaņām dziesmas vidū vai beigās.
- paklausība Dzīvnieka īpašība pakļauties cilvēka gribai, pavēlēm, izturēties cilvēkam vēlamajā veidā.
- vaislinieks Dzīvnieks, kas tiek turēts vaislai, sugas turpināšanai.
- izdzīvoties Dzīvot kādu laiku, uzturēties (daudzās vai visās vietās). Dzīvot kādu laiku, uzturēties daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- mitināties Dzīvot, uzturēties (ilgāku laiku noteiktā telpā, celtnē, vietā) - par cilvēkiem.
- mist Dzīvot, uzturēties (kur, parasti pastāvīgi, ilgāku laiku) - par cilvēkiem.
- piemist Dzīvot, uzturēties (kur, pie kāda).
- slapstīties Dzīvot, uzturēties (kur) slepus (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās). Arī bēguļot.
- vadīt Dzīvot, uzturēties, atrasties (kādu laikposmu, piemēram, kur, kādos apstākļos, situācijā).
- kopt Ēdināt, dzirdināt, uzturēt tīrus (dzīvniekus, parasti mājdzīvniekus).
- mitināties Eksistēt, arī uzturēties, atrasties (kur) - par dzīvniekiem. Eksistēt (kur) - par augiem.
- pieturis Garens priekšmets (piemēram, stienis, trose, siksna), pie kā var pieturēties, virzoties (parasti augšup vai lejup).
- ievirze Gatavība noteiktā situācijā reaģēt, izturēties noteiktā veidā.
- mērcēt Gremdēt, arī turēt šķidrumā vai kādā masā.
- piebremzēt Iedarbinot bremzes, palēnināt vai apturēt (transportlīdzekli), parasti uz neilgu laiku.
- atdot Iedot citam, nepaturēt sev.
- iedzīvoties Iedziļinoties, iepazīstot pilnīgi izprast, izjust ko un atbilstoši darboties, izturēties.
- saprasties Iejūtīgi, ar izpratni veidot, uzturēt savstarpēju saskarsmi (par cilvēkiem).
- novietot Ierādīt apmešanās vietu, arī likt (kur) atrasties, apmesties (piemēram, lai uzturētos, strādātu).
- apmeklēt Ierasties ar noteiktu nolūku (kur, kādā vietā) un pabūt, uzturēties (tur) kādu laiku.
- iekopt Ierīkot un uzturēt kārtībā (piemēram, dārzu, tīrumu).
- Pievilkt grožus, arī saņemt grožus stingrāk Ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
- Pievilkt grožus, arī saņemt grožus stingrāk Ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
- Pievilkt grožus stingrāk, arī saņemt grožus stingrāk Ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
- Saņemt grožus stingrāk, arī pievilkt grožus Ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingti.
- pamācība Ieteikums, norādījums, padoms (kā rīkoties, izturēties).
- paturēt Ieturēt (maltīti).
- stūrēt Ieturēt, mainīt virzienu (peldot, lidojot) ar kāda ķermeņa daļu (par dzīvniekiem).
- atvilkt Ieturēt, neizmaksāt (kādu daļu no pienākošās summas, algas u. tml.). Atskaitīt, atrēķināt.
- novilkt Ieturēt, neizmaksāt (kādu daļu no pienākošās summas, algas u. tml.). Atvilkt (6).
- spīlēt Ievietot (ko) spīlēs (1), lai (to), piemēram, saspiestu, noturētu kādā stāvoklī.
- iešūt Ievietot (piemēram, papīra lapas īpašā saturētajā).
- kūkot Ilgāku laiku bezdarbīgi sēdēt, arī uzturēties (kur).
- dirnēt Ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur).
- kleknēt Ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi, arī nekustīgi uzturēties, atrasties (kur). Dirnēt.
- izņemties Ilgāku laiku izturēties nesavaldīgi.
- dirnēt Ilgāku laiku nekustīgi uzturēties, atrasties (kur).
- staigāt Ilgāku laiku regulāri uzturēties kopā, intīmi draudzējoties.
- uzmākties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem).
- uzplīties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem).
- Sēdēt mājās Ilgāku laiku uzturēties mājās.
- uzglabāties Ilgāku laiku, arī noteiktu laiku tiekot turētam (kur), nezaudēt izmantošanai nepieciešamo kvalitāti (piemēram, par lauksaimniecības ražojumiem).
- sabūt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, kopā ar kādu). Ilgāku laiku būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, kopā ar kādu līdz noteiktam brīdim).
- nomaisīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu uzturēties (kādas teritorijas vairākās vai daudzās vietās).
- izsprausloties Ilgāku laiku, daudz aizturēti smieties.
- aizciesties Ilgi aizturēt, apspiest sevī kādu vēlēšanos. Ilgi gribēt ko, bet neiespēt.
- ērģeļpunkts Ilgstoši izturēta skaņa basā, virs kā virzās pārējās balsis, kuru akordu sastāvs mainās it kā neatkarīgi no basa.
- maisīties Ilgstoši uzturēties (kādas teritorijas vairākās vai daudzās vietās).
- tupēt Ilgstoši uzturēties (kur), parasti negribēti.
- pienākums Indivīda personiskā obligātā, ar morāles normām saistītā ievirze (darboties, izturēties noteiktā veidā).
- pārstāvēt Īstenot (savas valsts) diplomātiskās, konsulārās u. tm.) attiecības (ar kādu valsti). Aizstāvēt (savas valsts) intereses (kādā valstī vai starptautiskā organizācijā), uzturēt (savas valsts) kontaktus (ar citu valsti vai šādu organizāciju).
- paklausīt Izdarīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījumiem. Izdarīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma u. tml.).
- profanēt Izkropļot, sagrozīt, necienīgi izturēties (pret ko nozīmīgu, vispāratzītu).
- tēlot Izlikties (par ko). Izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība, emocionāls stāvoklis).
- spēlēt Izlikties (par ko). Izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība).
- apvainot Izraisīt apbēdinājumu, sarūgtinājumu, dusmas u. tml. Nodarīt pāri, stipri aizskart, pazemot, izturēties nievājoši.
- saistīt Izraisīt un noturēt (kāda) uzmanību, interesi, patiku.
- No dieva puses! Izsaucas izbailēs, ja negrib, lai kas notiktu, ja grib atturēt no kādas rīcības.
- No dieva puses! Izsaucas izbailēs, ja negrib, lai kas notiktu, ja grib atturēt no kādas rīcības.
- apklusināt Izslēgt, apturēt (mašīnu, ierīci), kas rada skaņas).
- pamācīt Izteikt, sniegt pamācības (piemēram, kā rīkoties, izturēties).
- panest Izturēt (nelabvēlīgus apstākļus) - par augiem, to daļām.
- pārciest Izturēt (nelabvēlīgus apstākļus) - par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.
- iznest Izturēt (piemēram, grūtības).
- Daudz nest Izturēt lielu fizisko vai garīgo slodzi.
- Iziet ugunskristības Izturēt ļoti nopietnu, arī izšķirošu pārbaudījumu.
- pārciest Izturēt nelabvēlīgos apstākļos (kādu laikposmu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pārdzīvot Izturēt, neaiziet bojā (piemēram, nelabvēlīgos notikumos, apstākļos). Aizvadīt (kādu laikposmu), parasti nelabvēlīgos apstākļos.
- nest Izturēt, paciest (ko nelabvēlīgu).
- ciesties Izturēt, paciest.
- pārciest Izturēt, pārvarēt (nelabvēlīgus apstākļus) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- tiranizēt Izturēties (pret citiem cilvēkiem) patvaļīgi, nežēlīgi, varmācīgi.
- apieties Izturēties (pret dzīvniekiem).
- lidot Izturēties (pret kādu cilvēku) sevišķi laipni, uzmanīgi, lai iegūtu (tā) labvēlību, mīlestību.
- nicināt Izturēties (pret kādu) ar necieņu, noliegt (kā) vērtību, derīgumu, būt pazemojoši nevērīgam, paust savu pārākuma apziņu.
- Glaudīt ar cimdiem, retāk glaudīties kā ar cimdiem Izturēties (pret kādu) ļoti saudzīgi, arī bez vajadzīgās stingrības.
- Glaudīties kā ar cimdiem, biežāk glaudīt ar cimdiem Izturēties (pret kādu) ļoti saudzīgi, arī bez vajadzīgās stingrības.
- Glaudīt ar cimdiem, retāk glaudīties kā ar cimdiem Izturēties (pret kādu) ļoti saudzīgi, arī bez vajadzīgās stingrības.
- lutināt Izturēties (pret kādu) ļoti saudzīgi, iecietīgi (piemēram, pasargājot no grūtībām, izdabājot).
- nievāt Izturēties (pret kādu) noliedzoši, ar pazemojošu necieņu. Pelt.
- žēlot Izturēties (pret kādu) saudzīgi, maigi, arī gādīgi (piemēram, nepakļaujot grūtībām, nepieļaujot nevēlamus pārdzīvojumus, nesodot par pārkāpumiem). Arī just līdzi (kādam).
- pieiet Izturēties (pret kādu) tā, ka izraisa (tā) uzticību, atsaucību, atklātību.
- ņemt Izturēties (pret kādu), apieties (ar kādu).
- Nest augstu (arī lepni) galvu Izturēties ar cieņu, neatkarīgi, pašapzinīgi.
- godāt Izturēties ar goddevību, atzīt par cienījamu. Cienīt.
- uzvesties Izturēties atbilstoši savas sugas īpatņu uzvedības priekšnoteikumiem.
- uzvesties Izturēties atbilstoši uzvedības normu nosacījumiem.
- Celt (arī sliet) degunu (gaisā, arī mākoņos), retāk ar degunu stumdīt (arī stumt) mākoņus Izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
- Celt (arī sliet) degunu (gaisā, arī mākoņos) Izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
- Celt (arī sliet) degunu mākoņos (arī gaisā), retāk ar degunu stumdīt (arī stumt) mākoņus Izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
- Sliet (arī celt) degunu (gaisā, arī mākoņos) Izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
- Ar degunu stumdīt (arī stumt) mākoņus Izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
- Ar degunu stumt (arī stumdīt) mākoņus Izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
- Uzsliet degunu Izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
- Celt (arī sliet) degunu (gaisā, arī mākoņos) Izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
- Lūkoties (arī skatīties, raudzīties) no augšas Izturēties augstprātīgi, nievājoši.
- Raudzīties (arī skatīties, lūkoties) no augšas Izturēties augstprātīgi, nievājoši.
- Skatīties (arī raudzīties, lūkoties) no augšas Izturēties augstprātīgi, nievājoši.
- Skatīties (arī raudzīties, lūkoties) no augšas Izturēties augstprātīgi, nievājoši.
- pūsties Izturēties augstprātīgi.
- muļķoties Izturēties aušīgi, ākstīgi, dīvaini. Rīkoties muļķīgi.
- ceremonēties Izturēties ceremoniāli, pārsmalcināti.
- niķoties Izturēties cilvēkam nevēlami, nepakļāvīgi (parasti par mājdzīvnieku).
- locīties Izturēties godbijīgi, ar cieņu, pazemīgi, arī pakalpīgi, iztapīgi.
- Locīt ceļus Izturēties godbijīgi, ar cieņu. Izturēties pazemīgi.
- iznesties Izturēties iznesīgi.
- lauzīties Izturēties izvairīgi, vilcināties, arī izlikties, būt mākslotam, pārspīlētam.
- reaģēt Izturēties kādā veidā ārējas darbības, norises ietekmē (par dzīvniekiem).
- niķoties Izturēties kaprīzi, untumaini, arī nepaklausīgi (parasti par bērnu).
- ākstīties Izturēties muļķīgi, aušīgi, dīvaini. Censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, apģērbā, valodā u. tml.
- māžoties Izturēties muļķīgi, aušīgi, dīvaini. Censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, apģērbā, valodā u. tml. Nenopietni rīkoties. Ākstīties.
- Dzīvu aprakt Izturēties necilvēcīgi pret kādu.
- Dzīvu aprakt Izturēties necilvēcīgi pret kādu.
- stomīties Izturēties nedroši, bikli, parasti aiz neziņas, šaubām.
- ņirgāties Izturēties nekaunīgi, pazemojoši, ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties pazemot.
- atstumt Izturēties nelaipni, vēsi (pret kādu). Atraidīt (kāda) draudzību, mīlestību.
- ālēties Izturēties nesavaldīgi, trokšņaini, arī nepieklājīgi, aizskaroši.
- Saņemt (kādu) stingri (rokās) Izturēties nopietni, stingri, arī baigi pret kādu.
- Saņemt (kādu) stingri (rokās) Izturēties nopietni, stingri, arī bargi pret kādu.
- posties Izturēties noteiktā veidā purns kādas darbības (par dzīvniekiem).
- paklausīt Izturēties pēc (cilvēka) gribas, pavēles (par dzīvniekiem). Izturēties (pēc cilvēka gribas, pavēles).
- Turēt sevi rāmjos Izturēties pieklājīgi, savaldīgi, atbilstoši uzvedības normām.
- Turēt sevi (rokās) (arī turēt sevi rāmjos sar.) Izturēties pieklājīgi, savaldīgi, atbilstoši uzvedības normām.
- rotaļāties Izturēties pret kādu nenopietni, vieglprātīgi, nevērīgi.
- spēlēties Izturēties pret kādu nenopietni, vieglprātīgi, nevērīgi.
- Ievērot distanci Izturēties rezervēti, nenodibināt tuvākas attiecības.
- Ievērot distanci Izturēties rezervēti, nenodibināt tuvākas attiecības.
- mīlināties Izturēties rotaļīgi, pieglaudīgi (pret ko) - par dzīvniekiem.
- Nelikties traucēties Izturēties tā, it kā (kāds, kas) netraucētu.
- pārbaudīt Izturēties tā, lai uztvertu (kā) stāvokli, pazīmes (par dzīvniekiem).
- kaitavāt Izturēties untumaini. Būt ķildīgam. Ķildoties.
- apgānīt Izturēties zaimojoši, neatbilstoši reliģiskajām normām.
- smīnēt Izturēties zobgalīgi, ironiski, nievīgi (pret ko).
- turēties Izturēties, darboties (kādā situācijā, apstākļos) tā, ka veidojas vai neveidojas saikne (ar citiem).
- Meklēt (sev) galu Izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja.
- Meklēt (sev) galu (retāk nāvi, kapu) Izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja.
- Meklēt (sev) nāvi (arī kapu, biežāk galu) Izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja.
- taisīt Izturēties, rīkoties (kādā, parasti nevēlamā, veidā).
- iztapt Izturēties, rīkoties atbilstoši (piemēram, kāda prasībām).
- vērsties Izturēties, rīkoties draudīgi, naidīgi (pret kādu, pret ko).
- trakot Izturēties, rīkoties ļoti ļauni, nežēlīgi.
- noziegties Izturēties, rīkoties neatbilstoši morāles normām, kaitīgi.
- cūkoties Izturēties, rīkoties neestētiski (piemēram, ēdot).
- cūkoties Izturēties, rīkoties nekrietni (kādu ļauni izjokojot, sagādājot nepatikšanas u. tml.).
- nebēdņoties Izturēties, rīkoties pārgalvīgi, draiskulīgi.
- nebēdņot Izturēties, rīkoties pārgalvīgi, draiskulīgi. Nebēdņoties.
- Peldēt pret straumi Izturēties, rīkoties pēc savas gribas, pārliecības pretēji vairākuma rīcībai.
- Peldēt pret straumi Izturēties, rīkoties pēc savas gribas, pārliecības pretēji vairākuma rīcībai.
- saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti parādība dabā) var pastāvēt, saglabājas, netiek bojāts.
- saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti priekšmets) netiek bojāts, pakļauts kaitīgai iedarbībai.
- saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (ķermeņa daļa, veselība) netiek pakļauta kaitīgai iedarbībai.
- Likt sevi manīt Izturēties, rīkoties tā, ka piesaista (citu) uzmanību, ka (citi) pamana, ievēro.
- Likt sevi manīt Izturēties, rīkoties tā, ka piesaista (citu) uzmanību, ka (citi) pamana, ievēro.
- dulburēt Izturēties, rīkoties vai runāt bez jēgas. Arī trokšņot.
- pamanīties Izturēties, rīkoties veikli, uzņēmīgi, attapīgi (parasti, lai ko panāktu).
- Peldēt pa straumi Izturēties, rīkoties, pilnīgi pakļaujoties apstākļiem.
- Peldēt pa straumi Izturēties, rīkoties, pilnīgi pakļaujoties apstākļiem.
- trakot Izturēties, rīkoties, runāt ļoti skaļi, trokšņaini, arī strauji, neapvaldīti.
- liekuļot Izturēties, rīkoties, runāt neatbilstoši saviem uzskatiem, jūtām (parasti savtīgos nolūkos).
- Peldēt pa virsu Izturēties, rīkoties, runāt pavirši, arī virspusēji, nenozīmīgi.
- Slīdēt pa virsu (arī virspusi) Izturēties, rīkoties, runāt pavirši, virspusēji, neiedziļinoties būtībā.
- piemēroties Izturēties, rīkoties, runāt saskaņā (ar ko). Pielāgoties (1).
- likt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka (kāds) ir spiests (ko darīt), ar savu izturēšanos, rīcību, runu piespiest (kādu ko darīt).
- Slēpt zem (arī aiz) maskas Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka citi neuzzina īstenību, patiesību.
- Slēpt zem (arī aiz) maskas Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka citi neuzzina īstenību, patiesību.
- saudzēt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka saglabājas (vēlamais psihiskais vai fizioloģiskais stāvoklis).
- saudzēt Izturēties, rīkoties, runāt uzmanīgi, neizraisot nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- niekoties Izturēties, rīkoties, runāt vieglprātīgi, aušīgi.
- vīzēties Izturēties, runāt untumaini, arī vīzdegunīgi, zobgalīgi.
- atturēties Izvairīties (ko darīt, paust savu nostāju) Izturēties pasīvi, izvairīgi (pret ko).
- Diplomātiskā pārstāvniecība Kādas valsts iestāde, kas atrodas citas valsts teritorijā, lai uzturētu ar tās valdību pastāvīgus sakarus.
- Izturēt pārbaudi (arī pārbaudījumu) Kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām.
- Izturēt pārbaudījumu (arī pārbaudi) Kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām.
- Izturēt pārbaudījumu (arī pārbaudi) Kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos, spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām.
- padzīvot Kādu, parasti samērā neilgu, laiku uzturēties noteiktā vietā (par cilvēkiem).
- termobarokamera Kamera, kurā iespējams radīt un uzturēt vajadzīgo temperatūru un gaisa spiedienu.
- termokamera Kamera, kurā iespējams radīt un uzturēt vajadzīgo temperatūru.
- aizsardzība Kara darbības veids, kuras mērķis ir atsist pretinieka uzbrukumus, noturēt ieņemtās pozīcijas un sagatavoties uzbrukumam. Kara un kaujas darbības nodrošinājums pret pretinieka zemes un gaisa uzbrukumiem.
- kārtībnieks Kārtības sargātājs, uzturētājs.
- bremzēt Kavēt, traucēt (ko) attīstība. Palēnināt vai apturēt (darbību, norisi).
- pārvērsties Kļūt citādam, izturēties citādi attieksmē pret kādu. Radīt citādu iespaidu (par sevi).
- Personiskais galvojums Kriminālprocesā - rakstveida saistība, ar kuru zināmas personas galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
- Personiskais galvojums Kriminālprocesā - rakstveida saistība, ar kuru zināmas personas galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
- griezties Kustībā būt, uzturēties (kur vai kā tuvumā).
- riņķot Kustībā būt, uzturēties (kur vai kā tuvumā).
- Ķēdes reakcija Ķīmiskā reakcija vai kodolreakcija, kurā līdztekus reakcijas produktiem rodas pietiekami daudz aktīvu daļiņu, lai process pats sevi uzturētu vai arī norisētu pieaugošā ātrumā.
- Ķēdes reakcija ķīm., fiz Ķīmiskā reakcija vai kodolreakcija, kurā līdztekus reakcijas produktiem rodas pietiekami daudz aktīvu daļiņu, lai process pats sevi uzturētu vai arī norisētu pieaugošā ātrumā.
- ieturēt Labi barojot, uzturēt (dzīvnieku).
- labināties Laipni, labvēlīgi, arī iztapīgi izturēties (pret kādu), lai panāktu, ka, piemēram, nedusmojas, piedod ko.
- tecēt Laist cauri, neaizturēt šķidrumu (piemēram, pa spraugām, bojātu vietu) - parasti par traukiem, cauruļvadiem, jumtiem.
- aizturēt Liekot, veidojot šķēršļus, noturēt uz vietas (piemēram, sniegu), aizkavēt virzīšanos.
- kuš Lieto, lai pamudinātu izturēties klusāk vai pilnīgi apklust.
- uzdot Likt (darīt, veikt ko, izturēties kādā veidā), parasti obligāti, saistībā ar pienākumu.
- apstādināt Likt apstāties. Neļaut virzīties tālāk. Panākt, ka apstājas. Apturēt.
- Uzgrūst (arī uzkraut) kaklā (arī uz kakla) Likt gādāt, rūpēties (par kādu), uzturēt (kādu).
- Uzkraut (arī uzgrūst) kaklā (arī uz kakla) Likt gādāt, rūpēties (par kādu), uzturēt (kādu).
- Uzgrūst (arī uzkraut) kaklā (arī uz kakla) Likt gādāt, rūpēties (par kādu), uzturēt (kādu). Uzlikt grūtu, arī nepatīkamu pienākumu.
- pieturēt Likt uzturēties (piemēram, savā tuvumā).
- turēt Ļaut (kādam) dzīvot, uzturēties pie sevis.
- pieturēt Ļaut uzturēties, dzīvot savā mājā, dzīvoklī, parasti uz neilgu laiku, neoficiāli.
- Sargāt kā no uguns Ļoti censties atturēt (kādu no kā).
- Sargāt kā no uguns Ļoti censties atturēt (kādu no kā).
- Sargāties kā no uguns Ļoti censties atturēties (no kā).
- Sargāties kā no uguns Ļoti censties atturēties (no kā).
- (No)turēt abām rokām Ļoti censties paturēt, saglabāt sev.
- Turēt abām rokām Ļoti censties paturēt, saglabāt sev.
- satrakoties Ļoti uzbudināties, sākt nesavaldīgi izturēties, rīkoties (par cilvēku).
- trakot Ļoti uzbudināties, trokšņaini, neprātīgi, arī agresīvi izturēties (psihiskas slimības, psihisku traucējumu ietekmē) - par cilvēkiem.
- apgūt Mācīties un paturēt atmiņā.
- Pūst citā stabulē Mainīt savu nostāju, savus uzskatus, runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
- Pūst citā stabulē Mainīt savu nostāju, savus uzskatus, runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
- nestspēja Maksimālā slodze, ko var noturēt (piemēram, konstrukcijas, mašīnas) elements, tā virsma.
- maskēt Maldinoši izturēties, rīkoties, runāt tā, lai slēptu (ko, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
- tampons Marles, arī varēs gabals, ko ievada brūcē vai organisma dobumā, lai apturētu asiņošanu, uzsūktu izdalījumus.
- ilgizturība Materiāla maksimālais spriegums, ko materiāls var izturēt neierobežoti ilgi.
- bandāža Metāla gredzens vai josta, ko uzliek uz mašīnu vai konstrukciju detaļām, lai tās saturētu kopā.
- slikti Neatbilstoši morāles normām, arī nepieklājīgi, netaktiski (izturēties, uzvesties u. tml.).
- lipt Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību. Uzmācīgi izturēties. Lipināties.
- lipināties Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību. Uzmācīgi izturēties. Lipt.
- vārdot Neatlaidīgi runāt, lai pārliecinātu (kādu), parasti ko darīt, izturēties kādā veidā.
- krist Nebūt stingri iestiprinātam un neturēties iekšā, atdalīties, slīdēt ārā.
- apgānīt Necienīgi izturēties (pret ko cienījamu, svētu).
- aizmirst Neiedomāties, neapzināties, nepaturēt prātā (piemēram, pienākumu, pasākumu). Atstāt novārtā. Neievērot.
- Spļaut virsū (arī uz ko) Neievērot ko, arī izturēties nicinoši, aizvainojoši pret ko.
- nospļauties Neievērot, izturēties nevērīgi, arī nicinoši.
- pakūkot Neilgu laiku bezdarbīgi sēdēt, arī uzturēties (kur).
- pabūt Neilgu laiku būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā). Neilgu laiku būt (noteiktā vietā, noteiktos apstākļos) un nodarboties ar ko.
- paturēt Neilgu laiku, mazliet turēt (ko).
- paārdīties Neilgu laiku, mazliet uzvesties, rīkoties, izturēties nesavaldīgi.
- aizturēt Neizmaksāt. _biežāk_ Ieturēt.
- sagrūt Neizturēt, piemēram, kādus kritērijus, pārbaudi (par idejām, teorijām, argumentāciju). Neiegūt iespēju realizēties, piepildīties (par plāniem, iecerēm).
- sabrukt Neizturēt, piemēram, kādus kritērijus, pārbaudi (par idejām, teorijām, argumentāciju). Neiegūt iespēju realizēties, piepildīties (par planiera, iecerēm).
- nelabi Nelabvēlīgi, ļauni (piemēram, izturēties, rīkoties, runāt).
- nospiest Neļaut brīvi dzīvot, attīstīties. Pakļaut savai varai, turēt pakļautībā.
- iesprostot Neļaut izpausties. Aizturēt, savaldīt.
- slīdēt Nenoturoties, nespējot noturēties, arī netiekot noturētam kādā stāvoklī, virzīties pa (kā, parasti stāva, slīpa) virsmu lejup, arī nost (no tā).
- mānija Nepārvarama tieksme (ko darīt, kā izturēties).
- krist Nepiegult, neturēties stingri klāt un slīdēt nost, atdalīties.
- nokrist Nepiegult, neturēties stingri klāt, virsū un noslīdēt nost virzienā uz leju.
- Laist caur(i) pirkstiem Neprasi paturēt, izmantot.
- Izlaist caur(i) pirkstiem Neprast paturēt, izmantot.
- (Iz)laist caur(i) pirkstiem Neprast paturēt, izmantot.
- uzdot Nespējot izturēt līdz galam, pārtraukt ko veikt, neturpināt iesākto.
- saļimt Nespējot noturēties stāvus, kļūt ļenganam un nokrist (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- slīkt Nespējot noturēties virs (parasti) ūdens, grimt un slāpstot iet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- sabrukt Nespējot noturēties, parasti stāvus (aiz pārdzīvojuma, sāpēm u. tml.), nokrist, nogāzties (piemēram, pie zemes, uz ceļiem). Saļimt.
- sašļukt Nespēt noturēties stāvus un bezspēkā noslīgt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Arī saļimt.
- ļimt Nespēt noturēties stāvus, kļūt ļenganam un krist (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- grimt Nespēt noturēties virs ūdens un iet bojā, slīkt.
- saimniekot Netraucēti uzturēties, arī izturēties kādā veidā (kur) - par dzīvniekiem.
- krist Neturēties stingri (kur) iekšā, nespēt noturēties (kur) iekšā un velties, slīdēt ārā (no turienes) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- krist Neturēties stingri (kur) iekšā, netikt stingri saturētam un velties, slīdēt ārā (no turienes) - par priekšmetiem.
- gaidīt Neuzsākt (ko darīt), atturēties (no kādas darbības).
- lempēties Neveikli, arī nepiemēroti izturēties.
- nesapratne Neziņa, kā izturēties, rīkoties, runāt (kādā situācijā).
- Dzert (arī sūkt) asinis Nežēlīgi ekspluatēt. Izturēties ļoti nežēlīgi.
- Dzert (arī sūkt) asinis Nežēlīgi ekspluatēt. Izturēties ļoti nežēlīgi.
- Sūkt (arī dzert) asinis Nežēlīgi ekspluatēt. Izturēties ļoti nežēlīgi.
- Vilkt (arī maukt, raut, plēst) ādu pār acīm Nežēlīgi izmantot, nežēlīgi izturēties.
- Maukt (arī vilkt, raut, plēst) ādu pār acīm Nežēlīgi izmantot, nežēlīgi izturēties.
- Plēst (arī maukt, raut, vilkt) ādu pār acīm Nežēlīgi izmantot, nežēlīgi izturēties.
- Raut (arī maukt, plēst, vilkt) ādu pār acīm Nežēlīgi izmantot, nežēlīgi izturēties.
- Vilkt (arī raut, maukt, plēst) ādu pār acīm Nežēlīgi izmantot, nežēlīgi izturēties.
- Vilkt (arī raut, maukt, plēst) ādu pār acīm Nežēlīgi izmantot. Nežēlīgi izturēties.
- bendēt Nežēlīgi izturēties. Mocīt.
- aizvēnis No vēja pūsmām aizsargāta (parasti neliela) vieta. Apstākļi, ko radījuši kādi vēja aizturētāji. Aizvējš.
- aizvējš No vēja pūsmām aizsargāta vieta. Apstākļi, ko radījuši kādi vēja aizturētāji.
- tirgoties Nodarboties ar tirdzniecību. Uzturēt tirdznieciskus sakarus.
- pavadīt Nodzīvot, uzturēties, atrasties (kādu laiku, piemēram, kur, kādos apstākļos, situācijā).
- pārlaist Nogaidīt, uzturēties (kur), kamēr paiet (viss laikposms, parasti nakts). Aizvadīt (visu laikposmu).
- pārlaist Nogaidīt, uzturēties (kur), kamēr pāriet (nelabvēlīgi laikapstākļi).
- nolūzt Nogurstot neizturēt līdz galam, pārtraukt ko darīt.
- neapturams Nol. divd. --> apturēt.
- neatturams Nol. divd. --> atturēt.
- neizturams Nol. divd. --> izturēt.
- neizturēts Nol. divd. --> izturēt.
- vaļā Norāda, ka darbības objekts ir (kļūst) nesaistīts, nesaturēts, brīvs.
- vaļā Norāda, ka darbības subjekts ir (kļūst) nesaistīts, nesaturēts, brīvs.
- rīkojums Norādījums, parasti oficiāls, saistošs (ko darīt, kā izturēties). Arī pavēle.
- brīdināt Norādīt (uz ko draudošu), darīt piesardzīgu, uzmanīgu, atturēt (no kā).
- disciplīna Nosvērtība, izturētība, paradums ievērot stingru kārtību.
- Komandanta stunda Noteikts diennakts laiks (parasti karastāvoklī), kad civiliedzīvotāji drīkst uzturēties ielās tikai ar īpašu atļauju.
- Komandanta stunda Noteikts diennakts laiks (parasti karastāvoklī), kad civiliedzīvotāji drīkst uzturēties ielās tikai ar īpašu atļauju.
- Policijas stunda Noteikts diennakts laiks (parasti karastāvokli), kad civiliedzīvotāji drīkst uzturēties ielās tikai ar īpašu atļauju. Komandanta stunda.
- Policijas stunda Noteikts diennakts laiks (parasti karastāvoklī), kad civiliedzīvotāji drīkst uzturēties ielās tikai ar īpašu atļauju. Komandanta stunda.
- aizlūgt Noturēt aizlūgumu. Lūgt dievu (par kādu).
- Noturēt līdzsvaru Noturēt ķermeni līdzsvarā.
- munsturēt Noturēt militārās apmācības.
- nobalansēt Noturēt sevi līdzsvarā, saglabāt savu līdzsvaru.
- Saturēt grožos Noturēt stingrā paklausībā, stingri valdīt (pār ko).
- balansēt Noturēt, saglabāt līdzsvaru.
- hidrofilija Organisma audu tieksme aizturēt ūdeni.
- apkopt Pabarot un uzturēt tīrus (mājdzīvniekus).
- panest Paciest, izturēt (ko nevēlamu, nelabvēlīgu).
- izciest Paciest, pārciest, izturēt.
- apsildīt Padarīt, uzturēt siltu (telpu).
- bremzēt Palēnināt vai apturēt (transportlīdzekli), iedarbinot bremzes.
- apvaldīt Palēnināt, arī aizturēt (kustību, gaitu).
- balstīt Palīdzēt (cilvēkam) turēties stāvus, sēdus, arī palīdzēt iet.
- aizkavēties Palikt, atrasties, uzturēties (kur) ilgāk par parasto laiku.
- kavēties Palikt, pieturēt (kur kādu laiku) - par transportlīdzekļiem.
- kavēties Palikt, pieturēt ilgāk (kur) nekā vajag, vēlams (par transportlīdzekļiem).
- pieturēties Palikt, uzturēties (kādā vietā).
- kavēties Palikt, uzturēties (kādu laiku kur, pie kā u. tml.).
- notvert Panākt un satverot aizturēt, apturēt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
- satrakot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk nesavaldīgi izturēties, rīkoties. Satracināt.
- satracināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk nesavaldīgi izturēties, tīkoties.
- vilt Panākt, būt par cēloni, ka rodas nepareiza izpratne, sagrozīts priekšstats (par ko). Izturēties negodīgi, krāpt.
- pievaldīt Panākt, ka (dzīvnieks) sāk izturēties mierīgāk, kustas lēnāk.
- aizsēdēties Pārāk ilgi (kur) nosēdēt, pārāk ilgi (kur) uzturēties, aizkavēties.
- laist Parasti savienojumā ar «laukā», «ārā»: pārstāt turēt (ko savās rokās).
- Iziet caur uguni un ūdeni Pārdzīvot un izturēt ļoti lielas un dažādas grūtības.
- Iziet caur uguni un ūdeni Pārdzīvot un izturēt ļoti lielas un dažādas grūtības.
- Iet caur uguni un ūdeni, arī iet ugunī (un ūdenī) Pārdzīvot un izturēt ļoti lielas un dažādas grūtības.
- Apieties kā ar jēlu olu Pārlieku uzmanīgi izturēties (pret kādu).
- Apieties kā ar jēlu olu Pārlieku uzmanīgi izturēties (pret kādu).
- manierēties Pārspīlēti, pārsmalcināti izturēties.
- palaist Pārstāt turēt (ko satvertu) savās rokās. Pārstājot turēt (ko satvertu), atņemt, atbrīvot (rokas no tā).
- nolikt Pārstāt turēt (ko) rokās (pārtraucot vai izbeidzot kādu darbību) un liekot novietot (to nost, sānis u. tml.).
- atlaist Pārstāt turēt (rokās, ar rokām). Laižot vaļā, atņemt (rokas no kā). _imperf._ Laist vaļā.
- izlaist Pārstāt turēt (savās rokās, savā tiešā tuvumā u. tml.).
- raisīties Pārtraukt turēt (ko) - par rokām.
- Kā pie tiesas Patiesi, godīgi (runāt, izturēties u. tml.).
- iesālīt Paturēt sev (ko kāda nepieņemtu, atraidītu).
- pārredzēt Paturēt uzmanības centrā, neizlaist no redzes loka.
- Paturēt (arī turēt) acīs Paturēt uzmanības centrā. Uzmanīt. Neizlaist no redzes loka.
- Paturēt acīs Paturēt uzmanības centrā. Uzmanīt. Neizlaist no redzes loka.
- noturēt Paturēt, neatdot (piemēram, ieņemto stāvokli, iegūto vietu, īpašumu).
- saglabāt Paturēt, nezaudēt (īpašumu, priekšrocības, goda nosaukumu u. tml.).
- prasīties Paust tieksmi (kurp virzīties, izturēties kādā veidā) - par dzīvniekiem.
- apieties Paust, parādīt savu attieksmi (parasti pret pakļautu cilvēku). Izturēties.
- uzšķaudīt Paužot negatīvu attieksmi, neievērot, neatzīt u. tml., nevērīgi, arī nicīgi izturēties.
- uzspļaut Paužot negatīvu attieksmi, neievērot, neatzīt u. tml., nevērīgi, arī nicīgi izturēties.
- ieturējums Paveikta darbība, rezultāts --> ieturēt (3).
- konturējums Paveikta darbība, rezultāts --> konturēt.
- pafakturējums Paveikta darbība, rezultāts --> pafakturēt.
- strukturējums Paveikta darbība, rezultāts --> strukturēt.
- uzturējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzturēt (3).
- apsaukt Pavēloši uzrunājot, atturēt (no kādas darbības).
- Pa virsu (arī virspusi) (braukt, slīdēt, iet u. tml.) Pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
- Peldēt pa virsu Pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
- Pa virspusi (arī pa virsu) (braukt, slīdēt, iet u. tml.) Pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
- pacelt Pavirzīt uz augšu (no zemes, grīdas u. tml.) un noturēt (parasti ko smagu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- Pazaudēt prātu (arī saprātu) Pazaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā). Kļūt psihiski slimam.
- Mīt ar kājām (arī ar kāju) dvēselē Pazemot kāda jūtas, ideālus, ciniski izturēties pret tiem.
- Mīt ar kājām (arī ar kāju) dvēselē Pazemot kāda jūtas, ideālus, ciniski izturēties pret tiem.
- Mīt ar kājām (arī ar kāju) dvēselē Pazemot kāda jūtas, ideālus, ciniski izturēties pret tiem.
- Kāpt (arī mīt) ar (visiem) zābakiem (arī kājām) dvēselē Pazemot kāda jūtas, ideālus, ciniski izturēties pret tiem.
- izlauzties Pēkšņi atskanēt (par balss skaņām, ko cenšas aizturēt).
- izlauzties Pēkšņi izpausties (piemēram, runā) - par psihisku stāvokli, ko cenšas slēpt, aizturēt.
- izlauzties Pēkšņi tikt izteiktam, izpaustam (par to, ko cenšas aizturēt).
- Kara kurinātāji (arī kūrēji) Personas, arī valstis, valstu grupējumi, kuru politikas mērķis ir radīt un uzturēt pasaulē politiska saspīlējuma stāvokli, vairot militāro potenciālu.
- Kara kūrēji (arī kurinātāji) Personas, arī valstis, valstu grupējumi, kuru politikas mērķis ir radīt un uzturēt pasaulē politiska saspīlējuma stāvokli, vairot militāro potenciālu.
- Kara kurinātāji (arī kūrēji) Personas, arī valstis, valstu grupējumi, kuru politikas mērķis ir radīt un uzturēt pasaulē politiska saspīlējuma stāvokli, vairot militāro potenciālu.
- lustra Pie griestiem piekarama apgaismošanas ierīce, kas sastāv no vairākiem spuldžu vai sveču turētājiem.
- (Iz)krist cauri Piedzīvot neveiksmi. Neizturēt (eksāmenu), nedabūt pietiekamu atzīmi (eksāmenā).
- Krist cauri Piedzīvot neveiksmi. Neizturēt (eksāmenu). Nedabūt pietiekamu atzīmi (eksāmenā).
- pievākt Pieņemt un paturēt, piemēram, savā dzīvoklī, savā ģimenē (cilvēku vai dzīvnieku).
- sagrābt Piespiedu kārtā, arī varmācīgi aizturēt, pārņemt savā varā. Arī arestēt.
- apturēt Pieturēt (par transportlīdzekļa vadītāju, par transportlīdzekli).
- pabalstīt Pieturēt, saturēt (kādu).
- pietverties Pieturēties. Arī pieķerties.
- zodturis Plāksnīte ar padziļinājumu, ko piestiprina vijoles, alta korpusam, lai spēlējot pieturētu instrumentu ar zodu.
- mācēt Prast izturēties (noteiktā veidā).
- ālēties Prieka, enerģijas pārpilnībā izturēties, skaļi un neapvaldīti.
- sprādze Priekšmets, kurā ko (piemēram, jostas, siksnas galu) ievirza, lai to noturētu nekustīgā stāvoklī, saspriegtu.
- neprāts Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja saprātīgi izturēties, rīkoties, runāt, spriest.
- nirējputni Putni, kas spēj nirt un ilgi uzturēties zem ūdens.
- uzdrošināties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt). Izturēties (kādā veidā). Uzdrīkstēties.
- uzdrīkstēties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt). Izturēties (kādā veidā). Uzdrošināties.
- Kondicionēt gaisu Radīt un automātiski uzturēt telpā vēlamo gaisa stāvokli.
- Sabiedriskais galvojums Rakstveida saistība, ar kuru sabiedriskā organizācija galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
- Sabiedriskais galvojums Rakstveida saistība, ar kuru sabiedriskā organizācija galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu. Sabiedriskās organizācijas vai darbaļaužu kolektīva galvojums (kriminālprocesā) par noziegumu izdarījušu personu, lai viņu pilnīgi vai daļēji atbrīvotu no kriminālatbildības un soda, uzņemoties morālu atbildību par šīs personas uzvedību un viņas pāraudzināšanu.
- denaturēties Refl. --> denaturēt. Tikt denaturētam.
- noturēties Refl. --> noturēt (1).
- noturēties Refl. --> noturēt (2). Tikt noturētam.
- noturēties Refl. --> noturēt (3).
- saistīties Refl. --> saistīt (1). Tikt saistītam. Tikt sastiprinātam, turēties kopā (ar ko), arī klāt (pie kā).
- uzturēties Refl. --> uzturēt (2), tikt uzturētam. Uzglabāties (1).
- fakturējums Rezultāts --> fakturēt.
- riestot Riesta laikā izturēties attiecīgajai sugai raksturīgā veidā.
- sekot Rīkoties, izturēties (kā, kāda) ietekmē, pēc (kāda) parauga.
- darīt Rīkoties, izturēties (kādā veidā).
- ieturēt Rīkoties, izturēties atbilstoši (kādiem nosacījumiem, prasībām). Ievērot (piemēram, kārtību).
- Prātu (arī prātiņu) putrā apstrēbt Rīkoties, izturēties muļķīgi, nesaprātīgi.
- Prātiņu (arī prātu) putrā apstrēbt Rīkoties, izturēties muļķīgi, nesaprātīgi.
- Prātu (arī prātiņu) putrā apstrēbt Rīkoties, izturēties muļķīgi, nesaprātīgi.
- Prātu (arī prātiņu) putrā apstrēbt Rīkoties, izturēties muļķīgi, nesaprātīgi.
- nolaisties Rīkoties, izturēties tā, ka nonāk nevēlamā, morāles normām neatbilstošā stāvoklī.
- Likt novārtā Rīkoties, izturēties tā, ka tiek aizskarts (kāda) gods, ka tiek celta neslava (kādam), tiek (kāds) pazemots.
- Likt novārtā Rīkoties, izturēties tā, ka tiek aizskarts (kāda) gods, ka tiek celta neslava (kādam), tiek (kāds) pazemots.
- kaitināt Rīkoties, izturēties tā, lai (kādā) izraisītu nepatiku, arī dusmas.
- darīties Rīkoties. Apieties. Izturēties.
- padoms Rosina jums, ieteikums (neuzspiežot savu gribu) ko darīt, kā rīkoties, izturēties.
- vedināt Rosināt, mudināt, arī būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, domāt, izturēties kādā veidā).
- stimulēt Rosināt, pamudināt (kādu) veikt kādas darbības, izturēties kādā veidā. Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības), izraisās, aktivizējas (darbība, rīcība u. tml.).
- ironizēt Runāt, arī izturēties ar ironiju. Būt zobgalīgam, izsmejošam.
- jokot Runāt, izturēties nenopietni.
- jokoties Runāt, izturēties nenopietni.
- Dziedāt (arī vilkt, sākt) citu dziesmu (arī meldiju) Runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
- Dziedāt (arī vilkt, sākt) citu dziesmu (arī meldiju) Runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
- Dziedāt (arī vilkt, sākt) citu meldiju (arī dziesmu) Runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
- Sākt (arī dziedāt, vilkt) citu dziesmu (arī meldiju) Runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
- Vilkt (arī dziedāt, sākt) citu dziesmu (arī meldiju) Runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
- apkopt Rūpējoties par cilvēku, uzturēt (viņu) tīru, kārtīgi apģērbtu, paēdināt.
- (Brīvprātīgais) kārtības sargs Sabiedriskas organizācijas loceklis (PSRS), kura uzdevums ir, piemēram, aizsargāt pilsoņu tiesības un likuma prasības, aktīvi piedalīties likuma pārkāpumu novēršanā un pārtraukšanā, uzturēt sabiedrisko kārtību un sargāt sociālistisko īpašumu.
- aizturēt Saglabāt, paturēt (kādā vietā). Sekmēt (kā) saglabāšanos (kur).
- iztaisīties Saģērbties, arī izturēties (līdzīgi kam).
- uztaisīties Saģērbties, arī izturēties (līdzīgi kam).
- žņaugs Saite, arī gumijas caurule, ko stingri savelk ap ekstremitāti, saspiežot asinsvadu, parasti, lai apturētu asiņošanu.
- (Iz)laužas uz āru Saka, ja kas (parasti ilgi) neizteikts, sevī aizturēts tiek (pa)teikts, (iz)pausts.
- Dieva dēļ Saka, ja negrib, lai kas notiktu, ja grib atturēt no kādas rīcības.
- Nevar zināt Saka, ja par ko nav zināms, arī ja nav skaidrības (piemēram, ko darīt, kā izturēties).
- apkopt Sakārtot un uzturēt tīru un kārtīgu (saimniecību, telpas).
- saturēties Sakopot spēkus, enerģiju, lai (ko) izturētu, pārvarētu.
- iemīļot Sākt izjust patiku (pret kādu vietu), bieži uzturēties tajā.
- sakulties Sākt uzturēt tuvas, draudzīgas, arī intīmas attiecības (ar kādu).
- aplāpīt Salāpīt un sakaitot, uzturēt kārtībā (kāda drēbes, veļu).
- atlīgt Salīgstot, vienojoties paturēt sev (daļu).
- pozēt Samāksloti, arī maldinoši izturēties.
- Aiz (arī pie) rokas Saņemot (kāda) roku (iet, vest, arī turēt).
- Zem rokas Saņemot (kāda) roku elkoņa apvidū (iet, vest, arī turēt).
- iemiegt Saņemt un saspiest (padusē, starp kājām), lai saturētu.
- Prast (arī prasties) godu Saprast, apzināties, ka (ko) turpināt nevar, arī ka (kur) ilgāk uzturēties vairs nevar.
- Prast (arī prasties) godu Saprast, apzināties, ka (ko) turpināt nevar, arī ka (kur) ilgāk uzturēties vairs nevar.
- Prasties (arī prast) godu Saprast, apzināties, ka (ko) turpināt nevar, arī ka (kur) ilgāk uzturēties vairs nevar.
- žēlot Sargāt (ko) no nevēlamas, kaitīgas iedarbības. Arī rīkoties, izturēties tā, lai (kas) varētu eksistēt, pastāvēt, tiktu saglabāts.
- zaimot Sarkastiski izsmiet, izturēties (pret kādu, arī pret ko) ļauni, nievājoši, ar sarkastisku izsmieklu, ļaunām nievām pazemot (kāda) cieņu.
- saņemt Sasaistīt, saturēt, arī sašaurināt (piemēram, apģērbu, tā detaļas), piešķirot kādu veidojumu; padarīt kompaktu (piemēram, matu sakārtojumu).
- ietvert Saturēt (sevī, savā sastāvā pēc apjoma, laika, vietas).
- ietvert Saturēt sevī (sastāvdaļas, daļas). Aptvert.
- atbalstīt Saturēt, pieturēt (kādu).
- pievaldīt Saturēt.
- ietverties Satverot (ko), turēties. Ieķerties.
- paņemt Satvert (parasti ar roku), lai dabūtu, iegūtu, turētu, arī lai novietotu, pārvietotu.
- saņemt Satvert (parasti ar roku), lai saturētu, pieturētu, arī lai novietotu, pārvietotu.
- saņemt Satvert (piemēram, cilvēka apģērba pogu, apkakli, dzīvnieka pavadu), parasti, lai (cilvēku) apturētu, pievērstu (tā) uzmanību u. tml., (dzīvnieku) pieturētu, vadītu.
- Paņemt pavadā Satvert aiz pavadas (dzīvnieku), lai (to) pieturētu, vadītu.
- Paņemt pavadā Satvert aiz pavadas (dzīvnieku), lai (to) pieturētu, vadītu.
- saņemt Satvert, lai saturētu, arī pieturētu, lai novietotu, pārvietotu (par rokām, pirkstiem).
- pieturēt Satvert, saturēt (priekšmetu), lai (tas) nekustētos.
- (Kā) ar cimdiem rokās Saudzīgi, uzmanīgi, arī gļēvi, bez vajadzīgās stingrības (izturēties pret kādu, rīkoties).
- (Kā) ar cimdiem (rokās) Saudzīgi, uzmanīgi, arī gļēvi, bez vajadzīgās stingrības (izturēties pret kādu, rīkoties).
- Paturēt (arī saturēt) (ko) (savās) rokās Savaldīt (ko), noturēt (ko) paklausībā. Vadīt (ko).
- Saturēt (arī paturēt) (ko) (savās) rokās Savaldīt (ko), noturēt (ko) paklausībā. Vadīt (ko).
- Turēt (arī saturēt, paturēt) (ko) (savās) rokās Savaldīt (ko), turēt (ko) paklausībā. Vadīt (ko).
- Turēt (ko) (savās) rokās Savaldīt (ko), turēt (ko) paklausībā. Vadīt (ko).
- cauri Savienojumā «laist cauri»: neaizturēt.
- traucēties Savienojumā «nelikties traucēties». Izturēties tā, it kā (kāds, kas) netraucētu.
- zem Savienojumā «zem rokas» - saņemot (kāda) roku elkoņa apvidū (iet, vest, turēt).
- laist Savienojumā ar «cauri», «garām»: neaizturēt, neaizkavēt (kā, piemēram, šķidruma, gāzes) plūšanu, izplatīšanos (kam) cauri, (kam) garām.
- laisties Savienojumā ar «klāt», «tuvumā»: ļaut pietuvoties (par dzīvniekiem). Neuzturēties, nenākt tuvu (kādam).
- vērā Savienojumā ar «likt», «ņemt», «(pa)turēt»: ievērot.
- laist Savienojumā ar «vaļā»: pārstāt turēt (ko) savās rokās, savā tiešā tuvumā. Pārstājot (ko satvertu) turēt, atņemt, atbrīvot (parasti rokas no tā).
- laisties Savienojumā ar «vaļā»: pārstāt turēties (pie kā).
- vaduguns Signāluguns, pēc kuras vadās, lai ieturētu transportlīdzekļu vēlamo kustības virzienu.
- lauzties Skanēt (par balss skaņām, ko cenšas aizturēt).
- slēpnis Slepens (parasti milicijas, policijas) postenis, kas iekārtots aizdomās turētu personu novērošanai un aizturēšanai; vieta, kur atrodas šāds postenis.
- Turēt suņa kārtā Slikti izturēties (pret kādu).
- Turēt suņa kārtā Slikti izturēties (pret kādu).
- Turēt suņa kārtā Slikti izturēties (pret kādu).
- Glābšanas josta Speciāla josta, ko lieto, lai noturētos virs ūdens.
- prasme Spēja (dzīvniekiem) izturēties kādā veidā.
- saprāts Spēja izzināt sakarus starp priekšmetiem, parādībām u. tml., spriest par tiem un atbilstoši izturēties. Arī prāts.
- spēks Spēja, iespēja darīt, izturēt ko tādu, kas prasa iekšēju sasprindzinājumu.
- krupjē Spēļu namos - bankas turētājs, kas uzrauga spēli, izsniedz laimēto un iekasē pazaudēto naudu.
- izturēt Spēt dzīvot, arī uzturēties (kādu laika posmu nelabvēlīgos apstākļos).
- iztikt Spēt izturēties, rīkoties (bez kā).
- panest Spēt pakļauties (fiziskām sāpēm, psihiskām ciešanām) un izturēt (tās). Paciest.
- paciest Spēt pakļauties, arī pielāgoties (fiziskām sāpēm, mokām u. tml.) un izturēt (tās).
- paciest Spēt pakļauties, arī pielāgoties (nevēlamu apstākļu iedarbībai) un izturēt (to).
- paciest Spēt pārciest, izturēt (nevēlamus augsnes, klimatiskos apstākļus) - par augiem, to daļām.
- paciest Spēt, parasti samērā ilgi, pakļauties, arī pielāgoties (negatīvam psihiskam stāvoklim, negatīvai psihiskai iedarbībai) un izturēt (to).
- moratorijs Starptautiskajās tiesībās - valstu vienošanās, ar ko nosaka atlikt kādu darbību vai atturēties no tās, kamēr noris sarunas starp šīm valstīm jautājumā, kurš skar atliekamo darbību.
- neitralizācija Starptautisks režīms (kādā teritorijā, gaisa, kosmosa telpā), saskaņā ar kuru valstij vai valstu grupai pēc noslēgtajiem līgumiem nav tiesību pārvērst (to) par karalauku, turēt (tajā) bruņotos spēkus.
- mānīties Stāstīt ko nepatiesu. Rīkoties, izturēties negodīgi.
- ķepuroties Strauji kustināt rokas, kājas, ķermeni, lai, piemēram, atbrīvotos no kā, noturētos virs kā.
- paķert Strauji satvert (kādu, piemēram, aiz rokas), lai (to) noturētu, kur vestu, iesaistītu kādā darbībā. Paņemt (kādu, piemēram, kur līdzi).
- paķert Strauji satvert, saņemt (aiz gala, malas), lai paceltu, virzītu, arī saturētu.
- tvert Strauji virzīt ķermeņa, organisma daļu un likt to cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu, pārvietotu (to) - par dzīvniekiem, retāk augiem.
- tvert Strauji virzīt roku vai rokas un likt (parasti) pirkstus, plaukstu, arī kādu rīku cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu (to), turētos (pie tā), pārvietotu (to).
- Aiz deviņām atslēgām Tā, ka citi nevar piekļūt (piemēram, glabāt, turēt).
- traks Tāds, kam (piemēram, pārdzīvojuma, situācijas ietekmē) uz laiku ir zudusi spēja saprātīgi, pareizi izturēties, rīkoties, domāt. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzgaidāms Tāds, kas (iestādē, uzņēmumā u. tml.) ir paredzēts, iekārtots, lai būtu, kur uzturēties, gaidot (pieņemšanu pie kāda, satiksmes līdzekli u. tml.).
- piesardzīgs Tāds, kas mēdz izturēties tā, lai varētu izvairīties no kā bīstama, neizraisītu ko bīstamu (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzmanīgs Tāds, kas mēdz izturēties tā, lai varētu izvairīties no kā bīstama, neizraisītu ko bīstamu (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzmanīgs Tāds, kas mēdz izturēties, rīkoties, arī paust savas domas pārdomāti, nepārsteidzīgi, lai izvairītos no kā nevēlama, arī piesardzīgs.
- piesardzīgs Tāds, kas mēdz izturēties, rīkoties, arī runāt uzmanīgi, ar apdomu, izvairoties no pārsteidzības, konflikta situācijām.
- slepenīgs Tāds, kas mēdz rīkoties, izturēties slepeni.
- neizturīgs Tāds, kas nespēj izturēt (attiecīgo iedarbību) - par augiem, to daļām.
- neizturīgs Tāds, kas nespēj izturēt (attiecīgo iedarbību) - par priekšmetu, vielu.
- neizturīgs Tāds, kas nevar izturēt nelabvēlīgus augsnes, klimatiskos apstākļus (par augiem, to daļām).
- kosmoss Tāds, kas noder, lai lidotu, uzturētos, strādātu šādā telpā. Tāds, kas ir saistīts ar lidojumiem, uzturēšanos, darbu šādā telpā.
- sausumizturīgs Tāds, kas spēj augt un attīstīties sausā vidē vai zināmu laiku izturēt mitruma trūkumu augsnē un gaisā, nepārtraucot augšanu un attīstību (par augiem).
- izturīgs Tāds, kas spēj izturēt (attiecīgo iedarbību) - par augiem, to daļām.
- izturīgs Tāds, kas spēj izturēt (attiecīgo iedarbību) - par priekšmetu, vielu.
- izturīgs Tāds, kas var izturēt (ko nelabvēlīgu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- izturīgs Tāds, kas var izturēt kā ietekmi (par priekšmetu, vielu). Tāds, kas ātri nenolietojas.
- izturīgs Tāds, kas var izturēt nelabvēlīgus augsnes, klimatiskos apstākļus (par augiem, to daļām).
- neizturīgs Tāds, kas, piemēram, trausluma, vājuma dēļ nav spējīgs izturēt kādu ārēju (parasti nelabvēlīgu) iedarbību (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- netīrs Tāds, ko klāj netīrumi. Tāds, kurā nav uzturēta tīrība.
- panesams Tāds, ko var paciest, izturēt (par ko nevēlamu, nelabvēlīgu). Tāds, kas neizraisa ko ļaunu, bīstamu.
- mājīgs Tāds, kur ir patīkami uzturēties, kur var ērti justies (par telpām).
- aizliegt Tāds, kur nav atļauts ieiet, iebraukt, uzturēties, ko darīt u. tml.
- neomulīgs Tāds, kur nav patīkami uzturēties (par vietu, telpu).
- neciešams Tāds, kura iedarbība ir tik spēcīga, parasti nelabvēlīga, ka to grūti vai neiespējami izturēt, paciest.
- neizturams Tāds, kura iedarbība ir tik spēcīga, parasti nelabvēlīga, ka to grūti vai neiespējami izturēt, paciest. Neciešams (3).
- nemīlīgs Tāds, kurā nav mājīguma, tāds, kurā nav patīkami uzturēties (piemēram, par telpu).
- kopkajīte Telpa uz (piemēram, tirdzniecības, zvejas) kuģa, kurā var uzturēties visi komandas locekļi.
- kuluāri Telpas (pie skatītāju zāles), kur publika var uzturēties pirms izrādēm un citiem pasākumiem vai to starpbrīžos.
- Neitrālā josla Teritorija starp divu valstu robežām, kurā nevienai no tām nav tiesības turēt karaspēku.
- Neitrālā josla Teritorija starp divu valstu robežām, kurā nevienai no tām nav tiesības turēt karaspēku.
- veto Tiesības aizliegt vai apturēt likumdošanas iestādes pieņemta likuma stāšanos spēkā.
- bremzēt Tikt palēninātam vai apturētam (ar bremzēm) - par transportlīdzekli.
- tvert Tikt strauji virzītam, liktam cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu (to), turētos (pie tā), pārvietotu (to) - parasti par rokām, pirkstiem.
- vārīties Tikt turētam šādā šķidrumā, parasti ūdenī, kādu vielu šķīdumā, tā, ka zūd kas nevēlams (piemēram, traipi), iet bojā mikroorganismi - parasti par veļas gabaliem.
- stāvēt Tikt turētam, atrasties (kur) - par dzīvniekiem.
- glabāties Tikt turētam, būt novietotam, piemēram, lai nepazūd, nesabojājas.
- kopt Tīrīt un uzturēt kārtībā (cilvēka ķermeni, tā daļas), ievērojot higiēnas, kosmētikas nosacījumus.
- kopt Tīrīt un uzturēt kārtībā (piemēram, telpas, ēku apkārtni).
- kopt Tīrīt, eļļot, labot, sargāt no bojājumiem, uzturēt kārtībā (mašīnas, iekārtas u. tml.).
- ņemties Trokšņaini darboties, izturēties. Skaļi runāt.
- balstīt Turēt (noteiktā stāvoklī) - par balstu. Ar balstu stiprināt, censties turēt līdzšinējā stāvokli (piemēram, priekšmetu).
- autostops Tūrisma veids - ceļošana ar jebkuru ceļā apturētu automobili, norēķinoties ar iepriekš nopirktiem taloniem (kuri dod šoferim tiesības uz prēmiju vai piedalīšanos premiālā izlozē).
- tverties Tvert (ko), lai pieturētos (pie tā), atbalstītos (pret to).
- ņemt Tvert (parasti ar roku), lai dabūtu, iegūtu, turētu, arī lai novietotu, pārvietotu.
- klēpis Uz rokas, arī rokās (turēt, nest kādu).
- pīties Uzturēt (parasti tuvas, draudzīgas) attiecības (ar kādu).
- tīties Uzturēt (parasti tuvas, draudzīgas) attiecības (ar kādu).
- noturēt Uzturēt (piemēram, kārtību). Panākt, ka (kāds) paliek noteiktā stāvoklī, situācijā.
- saieties Uzturēt draudzīgas, tuvas attiecības (piemēram, bieži satiekoties, apciemojot vienam otru u. tml.).
- radoties Uzturēt radniecības attiecības.
- nokopt Uzturēt tīru, apkoptu (cilvēku, tā ķermeņa daļas).
- dzīvot Uzturēties (ilgāku laiku) noteiktā vietā (par cilvēkiem).
- luncināties Uzturēties (kā tuvumā), luncinot asti, kustoties, lēkājot (parasti par suni).
- luncināties Uzturēties (kā) tuvumā, parādot sevišķu laipnību, uzmanību, arī iztapību.
- vīties Uzturēties (kāda) tuvumā, darboties (ap kādu), izradot sevišķu interesi, uzmanību.
- stāvēt Uzturēties (kur, kādā vietā) - par cilvēkiem. Uzturēties (kā) tuvumā, lai uzmanītu (to, rūpētos (par to).
- pārziemot Uzturēties (kur), kamēr paiet ziema.
- ziemot Uzturēties (kur), kamēr paiet ziema.
- tverties Uzturēties (kur).
- ierauties Uzturēties (noteiktā vietā), norobežojoties no citiem.
- rezidēt Uzturēties citā valstī, veicot kādus amata, dienesta pienākumus (piemēram, diplomātijā, izlūkošanā).
- dežurēt Uzturēties kādā vietā, parasti ko gaidot, vērojot.
- pāroties Uzturēties kopā, lai radītu pēcnācējus (par dzīvnieku tēviņu un mātīti).
- trīties Uzturēties ļoti tuvu (pie kā).
- nodzīvot Uzturēties, atrasties (visu laikposmu kur, pie kāda).
- staigāt Uzturēties, būt, parasti bieži, sastopamam (kur).
- pieturēties Uzturēties, dzīvot.
- dzīvot Uzturēties, eksistēt noteiktā vietā, vidē (par dzīvniekiem).
- apkalpot Vadīt un uzturēt darba kārtībā (mašīnas, ierīces).
- Vaislas māte Vaislai turēta dzīvnieku mātīte.
- turēt Valdīt, aizturēt (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi).
- terorizēt Varmācīgi izturēties (pret kādu), pakļaut sev (kādu), parasti ģimenē, darbā, sadzīvē.
- vasaļatkarība Vasaļa pienākumu komplekss attiecībā pret feodālo senioru, kas viņam bija jāveic, lai paturētu feodālo lēni.
- manevrēt Veikli, arī viltīgi, aplinkus rīkoties, veikli, arī viltīgi izturēties.
- strādāt Veikt noteiktas darbības, izturēties noteiktā veidā (par dzīvniekiem).
- rekvirents Vekseļa turētājs, kas griežas pie notāra ar prasību vekseli protestēt.
- ņemt Vest, transportēt (ko) sev līdzi, arī turēt (ko) pie sevis, sev klāt.
- herolds Viduslaikos - lielo feodālu, arī pilsētu vai valstu vēstnesis vai sūtnis. Kārtības uzturētājs ceremonijās. Pavēļu, rīkojumu izsaucējs.
- aušoties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties un rīkoties. Draiskuļoties.
- pārītis Vīrietis un sieviete (parasti jauni, neprecēti), kas mēdz satikties, uzturēties kopā.
- tvert Virzīt, parasti lūpas, žokļus, tā, ka tie tur, pārvieto mutē (ko). Virzīties, tikt virzītam tā, ka (kas) tiek turēts, pārvietots mutē (parasti par lūpām, žokļiem).
- izturētība Vispārināta īpašība --> izturēts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izturētība Vispārināta īpašība --> izturēts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- (Pa)zaudēt prātu (arī saprātu) Zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā). Kļūt psihiski slimam.
- nirpīles Zosveidīgo kārtas apakšdzimta, kurā ietilpst putni, kas spēj nirt un ilgi uzturēties zem ūdens. Šīs apakšdzimtas putni.
- nokunkstēt Žēlabaini, raudulīgi, arī aizturēti vaidot, stenot noteikt, pateikt.
- kunkstēt Žēlabaini, raudulīgi, arī aizturēti vaidot, stenot, runāt, teikt.
turēt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV