pienākums
pienākums -a, v.
1.Indivīda personiskā obligātā, ar morāles normām saistītā ievirze (darboties, izturēties noteiktā veidā).
PiemēriPienākums pret dzimteni.
- Pienākums pret dzimteni.
- Pienākums pret savu tautu.
- Svēts pienākums.
- Attieksme pret pienākumu.
- Vecāku pienākums audzināt bērnus.
- Uzskatīt par savu pienākumu.
- Katra darba spējīga pilsoņa pienākums ir godīgi strādāt un dot savu ieguldījumu sabiedrības bagātību palielināšanā.
- Ne dēļ baudas mūsu dzīve, Pienākumā mēs to nesam..
- Regulāra uzdevumu izpilde attīsta bērnā pienākuma apziņu, atbildību par uzdoto darbu.
- ..Māra nemēdza dotos solījumus lauzt,.. tāpēc ka dziļākajā būtībā viņa bija pienākuma cilvēks.
Stabili vārdu savienojumiPienākuma apziņa. Pienākuma cilvēks.
- Pienākuma apziņa — Personības īpašība, kurai raksturīga cieša, apzināta saikne starp morāles normu sistēmu un indivīda darbību, izturēšanos.
- Pienākuma cilvēks — Cilvēks, kam ir raksturīga augsti attīstīta pienākuma apziņa.
2.Darbību, darbu kopums, arī uzdevums, kas (kādam) noteikti jāpaveic.
PiemēriSabiedriskie pienākumi.
- Sabiedriskie pienākumi.
- Izvairīties no saviem pienākumiem.
- ..viņiem piedzima dēls, radās jaunas rūpes un pienākumi.
- ..zēna pienākums bija iztīrīt kūti, sanest ūdeni no akas, sagādāt malku plītij un krāsnij.
- pārn. ..pietika jau ko ņemties ar to bēro [zirgu].., kas čāpoja tik negribīgi, it kā ratu vilkšana nemaz nebijusi viņa pienākums..
2.1.Darbu, darbību kopums, kas ir saistīts ar kādu profesiju, amatu.
PiemēriKlases audzinātājas pienākumi.
- Klases audzinātājas pienākumi.
- Ārsta pienākumi.
- Divdesmit vienu gadu vecam viņam.. uzticēja jaunākā būvdarbu vadītāja pienākumus ciemata celtniecībā.
- «Kamēr direktors komandējumā, izpildu, tā teikt, viņa pienākumus.»
- Operas «Sprīdītis» pirmizrāde notika 1927. gada 22. janvārī. Diriģenta pienākumus veica Jānis Mediņš..
Avoti: 6-2. sējums