konturēt
konturēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Veidot (ko) tā, ka (tam) rodas kontūras.
PiemēriDaudzveidīgi ir zemnieku ēku kaltie rokturi - tie tika veidoti reljefi un parasti bija savienoti ar konturētu metāla plāksni..
- Daudzveidīgi ir zemnieku ēku kaltie rokturi - tie tika veidoti reljefi un parasti bija savienoti ar konturētu metāla plāksni..
- Mēness bij kur sāņus, vairāk aiz muguras. Pār balto nogāzes ielu no namiem krita asi konturētas ēnas. Tur bij melni trijstūri, rombi un gluži apaļas ripas..
- pārn. ..aktrise iezīmējusi spilgtu, precīzi konturētu raksturu..
- pārn. ..galvenos tālaika [19. gadsimta sākuma] lirikas žanrus ir tikpat grūti konturēt kā virzienus un stilus, jo gan vieniem, gan otriem trūka un trūkst noteiktas teorētiskas bāzes..
1.1.intrans. Veidot kontūras.
PiemēriUn es jau vairs nevaru atraut acis no daudzajiem dekoratīvajiem sienas šķīvjiem, kuros.. kontūrējoša līnija, pat reizēm varbūt ne smalka, taču iezīmēta ar lielu mērķtiecību, rotā pamatkrāsu laukumus.
- Un es jau vairs nevaru atraut acis no daudzajiem dekoratīvajiem sienas šķīvjiem, kuros.. kontūrējoša līnija, pat reizēm varbūt ne smalka, taču iezīmēta ar lielu mērķtiecību, rotā pamatkrāsu laukumus.
Avoti: 4. sējums