samācīt
samācīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
Dot padomu (kādam), piemēram, kā izturēties, rīkoties kādā situācijā. Dodot padomu, noskaņot (pret kādu). Iemācīt (parasti ko nevēlamu).
Piemēri«Tas zēns melo, viņš nav slims. Tu viņu samācīji, Akot. Jā, tu samācīji. Jūs negribat svētdienā strādāt..»
- «Tas zēns melo, viņš nav slims. Tu viņu samācīji, Akot. Jā, tu samācīji. Jūs negribat svētdienā strādāt..»
- «Neej, es saku! Domās, ka es tevi esmu samācījusi.»
- Dēlu arī samācījusi pret tēvu..
- «Kas šito tev samācīja?» pratina Zelma. Imants neatbild. Ja arī gribētu atbildēt, nav jau ko. Vai tad kāds mācīja? Blēņas! Pēcis tikai parādīja..
Avoti: 7-1. sējums