dirnēt
dirnēt dirnu, dirni, dirn, pag. dirnēju; intrans.; sar.
1.Ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur).
PiemēriIstabā pie pudelēm, krūzītēm un šķīvjiem piekrauta galda jau ar miglainām acīm dirnēja kuprītis saimnieks..
1.1.Ilgāku laiku nekustīgi uzturēties, atrasties (kur).
PiemēriVienalga, spīd saule vai no augstienēm lejup brāžas traks vējš ar slapjdraņķi, ierāvuši galvas apkaklēs, viņi [mašķernieki] pacietīgi dirn kaut kur krastā..
Avoti: 2. sējums