moratorijs
moratorijs -a, v.; jur.
1.Juridisks akts, ar ko uz zināmu laiku aiztur vai palēnina kā izpildi, kamēr izbeidzas šajā aktā noteiktie sevišķie apstākļi.
PiemēriPrasības noilguma termiņa tecējumu aptur.. saskaņā ar PSRS Ministru Padomes un Latvijas PSR Ministru Padomes noteikto saistību izpildīšanas atlikšanu (moratoriju).
2.Starptautiskajās tiesībās — valstu vienošanās, ar ko nosaka atlikt kādu darbību vai atturēties no tās, kamēr noris sarunas starp šīm valstīm jautājumā, kurš skar atliekamo darbību.
Avoti: 5. sējums