morālists
morālists -a, v.
morāliste -es, dsk. ģen. -stu, s.
1.Cilvēks, kas mēdz moralizēt.
PiemēriVēlākajos gadsimtos par emocijām rakstīja daudz, tikai zinātnei tas nedeva nekā, jo morālisti, politiķi un filozofi sludināja svēto garu, vadoties no baznīcas prasībām..
- Vēlākajos gadsimtos par emocijām rakstīja daudz, tikai zinātnei tas nedeva nekā, jo morālisti, politiķi un filozofi sludināja svēto garu, vadoties no baznīcas prasībām..
- ..daudzi kriminālisti mūža nogalē kļūst vai nu neglābjami skeptiķi, ciniķi, vai arī nelabojami morālisti.
- Neapšaubāmi [Apsīšu Jēkaba stāstos].. jūtam arī morālistu un pamācītāju, kas nerimis atgādina.. citam Citu mīlēt..
2.v.; dsk.; vēst. Franču buržuāzisko morāles un sabiedrības kritizētāju rakstnieku grupa (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam).
2.1.arī vsk. Šīs grupas rakstnieki.
Avoti: 5. sējums