Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
morāle
morāle -es, s.
1.Sabiedriskās apziņas forma — vēsturiski mainīga normu, principu un noteikumu sistēma, kas regulē cilvēka rīcību sabiedrībā un attieksmē pret citiem cilvēkiem.
PiemēriKomunistiskā morāle.
Stabili vārdu savienojumiKomunisma cēlāju morāles kodekss.
2.Tikumisks secinājums (no kā), tikumisks vērtējums (kam).
PiemēriStāsta morāle.
3.Pamācība.
PiemēriViņas [skolotājas] frāžainā čalošana, morāles skaitīšana un aicināšana uz augstiem mērķiem apvienojās ar nespēju izprast cilvēku raksturus un klases noskaņojumu..
Stabili vārdu savienojumi
Avoti: 5. sējums