morāle
morāle -es, s. 
1.Sabiedriskās apziņas forma – vēsturiski mainīga normu, principu un noteikumu sistēma, kas regulē cilvēka rīcību sabiedrībā un attieksmē pret citiem cilvēkiem. 
PiemēriKomunistiskā morāle.
- Komunistiskā morāle. 
 - Darba morāle. 
 - Ģimenes morāle. 
 - Sadzīves morāle. 
 - Profesionālā morāle. 
 - Starptautisko attiecību morāle. 
 - Reliģiskā morāle. 
 - Patriarhālā morāle. 
 - Morāles kritērijs. 
 - Morāles princips. 
 - Morāles normas. 
 - Morāles prasības. 
 - Morāle ir viena no vecākajām, ja ne pati vecākā sabiedriskās apziņas forma. 
 - Mūsu morālē ir saliedējusies bezgalīga uzticība komunisma ideāliem un augsta pilsoņa pienākuma izpratne, mīlestība uz mūsu sociālistisko Dzimteni un brālīga solidaritāte ar visu zemju darbaļaudīm, kolektīvisms un nesamierināmība ar sabiedriskā pienākuma neizpildīšanu. 
 - Atšķirībā no zināšanām, kuras tikai konstatē, kas pastāv vai kas ir iespējams, morāle norāda, kā rīkoties. Tāpēc.. svarīgi, aktīvi ir tikumiskie uzskati. 
 
Stabili vārdu savienojumiKomunisma cēlāju morāles kodekss.
- Komunisma cēlāju morāles kodekss — Marksistiskās ētikas vienota morāles principu sistēma, kas izteic sociālistiskās sabiedrības cilvēku - komunisma cēlāju morālo pārliecību un tikumiskās īpašības.
 
2.Tikumisks secinājums (no kā), tikumisks vērtējums (kam). 
PiemēriStāsta morāle.
- Stāsta morāle. 
 - Notikuma morāle. 
 - Fabulas beigās, retāk sākumā, parasti formulē vispārīgo atziņu - tā saukto morāli.. 
 - ..tagadējā uzvedumā neviens no zālē sēdošajiem nevarētu izsecināt tik pieticīgu morāli. 
 
3.Pamācība. 
PiemēriViņas [skolotājas] frāžainā čalošana, morāles skaitīšana un aicināšana uz augstiem mērķiem apvienojās ar nespēju izprast cilvēku raksturus un klases noskaņojumu..
- Viņas [skolotājas] frāžainā čalošana, morāles skaitīšana un aicināšana uz augstiem mērķiem apvienojās ar nespēju izprast cilvēku raksturus un klases noskaņojumu.. 
 
Stabili vārdu savienojumi
- Lasīt morāli (arī lekciju, sprediķi, notācijas), arī sprediķot morāli idioma — Stingri mutvārdos pamācīt (kādu), moralizēt, arī nosodīt, rāt.
 
Avoti: 5. sējums