stūrēt
stūrēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Vadīt, parasti ar stūres iekārtu (transportlīdzekļa) kustību noteiktā virzienā.
PiemēriStūrēt automobili.
- Stūrēt automobili.
- Stūrēt kuģi.
- Emīls agri iemācījās airēt, stūrēt laivu, mest tīklus jūrā..
- ..viņiem nepalīdzētu pat vislabāko firmu zēģeles, jo viņi palielos viļņos vienkārši neprot jahtu stūrēt.
- sal. «Kāpēc dzīvi vadīt nevar iemācīties tāpat kā stūrēt kuģi..?»
- pārn. Laboratoriju stūrēja un zinātniskos darbus plānoja slavenā Vilma.
1.1.intrans.
PiemēriTas ir līcis, kur stūres vīrs nezina, kā stūrēt: vējš pūš no vienas puses, viļņi šļāc no pretējās..
- Tas ir līcis, kur stūres vīrs nezina, kā stūrēt: vējš pūš no vienas puses, viļņi šļāc no pretējās..
1.2.intrans. Braukt ar transportlīdzekli, vadot ar stūri kustību noteiktā virzienā.
PiemēriŠoferi uzmanīgi stūrēja pāri pa straume sasviestajām tilta paliekām un tām virsū samestajiem upmalas kokiem..
- Šoferi uzmanīgi stūrēja pāri pa straume sasviestajām tilta paliekām un tām virsū samestajiem upmalas kokiem..
1.3.intrans. Ieturēt, mainīt virzienu (peldot, lidojot) ar kāda ķermeņa daļu (par dzīvniekiem).
PiemēriStūrēt ar asti.
- Stūrēt ar asti.
1.4.intrans., pārn.; sar. Virzīties, doties noteiktā virzienā.
Piemēri«Stūrēsim pāri uz kafē! Uzskatiet to par ielūgumu no manas puses...»
- «Stūrēsim pāri uz kafē! Uzskatiet to par ielūgumu no manas puses...»
- Sāniski sašķiebtām galvām aitas, žēli blēdamas, viss bars stūrēja uz Dakšu pusi..
- Viņa apvilkusi mēteli,.. vējtverī sataustījusi sekumus.. un pamazītēm stūrējusi ārā.
1.5.trans.; pārn.; sar. Virzīt.
Piemēri«Vai viņam bija atsevišķs dzīvoklis?» Imants saprata, ka stūrē valodas nevajadzīgā virzienā.
- «Vai viņam bija atsevišķs dzīvoklis?» Imants saprata, ka stūrē valodas nevajadzīgā virzienā.
2.tehn. Regulēt (kā, parasti elementārdaļiņu) plūsmu.
PiemēriStūrējošais tīkliņš.
- Stūrējošais tīkliņš.
- Stūrēt elektronus nozīmē mērķtiecīgi izmainīt to trajektorijas. ..Elektronus var stūrēt elektrostatiski un magnētiski.
Avoti: 7-2. sējums