stūrgalvis
stūrgalvis -vja, v.
stūrgalve -es, dsk. ģen. -vju, s.
Stūrgalvīgs cilvēks.
Piemēri..viņš jau dažu stūrgalvi caur savu stingrumu bij padarījis prātīgu..
- ..viņš jau dažu stūrgalvi caur savu stingrumu bij padarījis prātīgu..
- Puika bija palicis liels stūrgalvis: visur runāja tēvam un mātei pretī..
- ..viņš bija.. liels spītnieks un stūrgalvis.
Avoti: 7-2. sējums