Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
stūrgalvība
stūrgalvība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → stūrgalvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriLabi zināju, ka viņas stūrgalvībai nav robežu: reiz ieņēmusi ko galvā, viņa neatkāpās ne par kādu cenu.
Avoti: 7-2. sējums