stūrītis
stūrītis -ša, v.
1.Dem. → stūris [1].
2.Telpa, telpas daļa (iestādē, uzņēmuma u. tml.), kas ir iekārtota īpašam nolūkam.
PiemēriKatrā skolā atradīsim profesionālās orientācijas stūrīti. Tur mapēs sakārtotas laikrakstu publikācijas, fotoattēli par dažādām profesijām..
Stabili vārdu savienojumiSarkanais stūrītis.
Avoti: 7-2. sējums