Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
stūrmanis
stūrmanis -ņa, v.
stūrmane -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Transportlīdzekļa (parasti kuģa, lidaparāta) vadīšanas speciālists, kas nosaka, aprēķina tā kursu.
PiemēriTālbraucējs stūrmanis.
  • Tālbraucējs stūrmanis.
  • Lidmašīnas stūrmanis.
  • Pulksten septiņos sardzes stūrmanis pa radiotranslācijas tīklu modināja komandu.
  • ..dabūju stūrmaņa vietu uz Brazīlijas piekrastes šonera.
  • ..pie automašīnas stūres «pilots», tam līdzās stūrmanis ar karti un ceļa aprakstu.. rokās.
Avoti: 7-2. sējums