Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
stute
stute -es, dsk. ģen. -tu, s.; sar.
1.Balsts1.
Piemēri..zem siju galiem bij paliktas stutes..
2.Balsts2.
Piemēri«Kāpēc man vajadzētu kļūt par stuti pieaugušam cilvēkam?.. Katram taču pašam sava dzīve.»
Avoti: 7-2. sējums