stutēties
stutēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; reti.; sar.
1.Balstīties1.
PiemēriUz nedrošām kājām stutēdamies, viņš lēnām pagriezās sāņus..
- Uz nedrošām kājām stutēdamies, viņš lēnām pagriezās sāņus..
- Dažiem puišiem pie rokas magnetofoni,.. citi tāpat stutējas gar pakšķiem, pīpē un žestikulēdami skaļi sarunājas.
1.1.Celties (no sēdus, guļus u. tml. stāvokļa).
PiemēriPolicijas priekšnieks Dūzis nez kuro reizi piesita ar dakšiņu pie glāzes un, kad troksnis kaut cik pieklusa, stutējās kājās.
- Policijas priekšnieks Dūzis nez kuro reizi piesita ar dakšiņu pie glāzes un, kad troksnis kaut cik pieklusa, stutējās kājās.
2.Balstīties2.
Piemēri«Ēbars man ir daudz laba darījis, bet mūžam taču nevar stutēties pie cita; viņš nestutējas ne pie viena. Tāpat jāturas man, nav jābūt mīkstpēdiņam.»
- «Ēbars man ir daudz laba darījis, bet mūžam taču nevar stutēties pie cita; viņš nestutējas ne pie viena. Tāpat jāturas man, nav jābūt mīkstpēdiņam.»
Avoti: 7-2. sējums