balstīties
balstīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Būt novietotam, atrasties (uz kāda balsta).
PiemēriLielais akmens balstījās tikai uz šauras, apdrupušas klints šķautnes, kas to turēja, lai tas nenoripotu bezdibenī.
1.1.Atspiesties — par cilvēku, par cilvēka ķermeņa daļām.
PiemēriIndriķis, uz kruķiem balstīdamies, ķērās pie pēdējo labības pārpalikumu dalīšanas..
2.Izmantot (piemēram, atziņas, teorijas, faktus) par pamatu, pierādījumu. Pamatoties.
Piemēri..KSDSP II kongress radīja Krievijā patiesi marksistisku partiju, kas balstījās uz: Ļeņina «Iskras» izstrādātajiem idejiskajiem un organizatoriskajiem principiem.
2.1.Izmantot (materiālus, resursus) par pamatu (piemēram, darbībai, kā organizēšanai).
PiemēriIepazīsimies ar svarīgākajām zivīm, uz kuru zveju galvenokārt balstās mūsu republikas zivju rūpniecība.
Avoti: 2. sējums