mācēt
mācēt māku, māki, māk, pag. mācēju; trans.
1.Prast (ko darīt), būt apguvušam (piemēram, zināšanas, iemaņas).
PiemēriMācēt lasīt.
- Mācēt lasīt.
- Mācēt adīt.
- Mācēt braukt ar velosipēdu.
- Mācēt dzejoli no galvas.
- Mācēt mierināt.
- Mācēt vienoties.
- «Es gribu zināt, vai māki rakstīt un vai tu pazīsti latīņu burtus?»
- ..tās ir viņa paša domas, viņš tās izsaka kā mācēdams..
- Šodien Kirils solījās nodrīvēt laivu. Es nemāku arī to. Es nemāku nekā cita kā kompozīcijas likumus.., bet, ja nu arī tā ir tikai šķietama prasme, ko tad?
- pārn. Veci ļaudis zina stāstīt, ka pieguļnieku Mārcis vēl nobruģējis daudzas Bielas. Visās tajās ielās akmeņi mākot dziedāt.
- Viņa.. izprasīja.., vai viņš grāmatu arī mākot. Jā, to viņš mākot: māte ierādījusi un viņš pats izmācījies.
Stabili vārdu savienojumiMācēt (kādu) valodu.
- Mācēt (kādu) valodu — Prast (kādu) valodu.
- Mācēt ābeci (arī grāmatu novec.) — Prast lasīt.
1.1.Prast izturēties (noteiktā veidā).
PiemēriMācēt klusēt.
- Mācēt klusēt.
1.2.Būt ar tādām īpašībām, kas nodrošina (noteikta veida) izturēšanos (par dzīvniekiem).
PiemēriKaķēns māk lakt pienu.
- Kaķēns māk lakt pienu.
- Biju kādreiz noķēris vecā vītola dobumā.. putnu... Viņš māk ātri laisties, prot labi pa ūdeni brist un arī nirt.
2.Spēt, varēt.
Piemēri«..ja tu sēdēsi uz mūrīša un visu laiku stāstīsi sev, ka nevari paspert neviena vienīga soļa, tad, tici man, beigās nemācēsi vairs paiet.»
- «..ja tu sēdēsi uz mūrīša un visu laiku stāstīsi sev, ka nevari paspert neviena vienīga soļa, tad, tici man, beigās nemācēsi vairs paiet.»
- ..Vajag brīnumam nākt. Bet, ja tomēr viņš nenāk, Vajag brīnumu izburt - Tā, kā bērni to māk - Peļķē okeāns dzimst, Runā lupatu lelle..
- ..Kamēr vien nosarkt un raudāt māki, Tikmēr godīgais cilvēks vēl dzīvo!
- ..četras balsis [strīdoties] kliedz, ko māk.
Stabili vārdu savienojumiKo māk.
- Ko māk sar. — Cik spēj, cik var.
3.parasti nolieguma teikumos. Zināt.
PiemēriDurvis un logi bija noslēgti. Saimniece vēl nebija atgriezusies no izbraukuma uz laukiem, un arī kaimiņi neko nemācēja pastāstīt.
- Durvis un logi bija noslēgti. Saimniece vēl nebija atgriezusies no izbraukuma uz laukiem, un arī kaimiņi neko nemācēja pastāstīt.
- Cik visā, ko man uzticēja Marianna, bija īstenības un cik pieņēmumu, nemāku sacīt.
- «Jānis vakar aizbrauca. Kaut kur... Nemaz nemāku to vietu vārdā nosaukt. It kā pāri Urāliem.»
Stabili vārdu savienojumiKatrs bērns māk (arī zina, prot, var pateikt u. tml.).
- Katrs bērns māk (arī zina, prot, var pateikt u. tml.) — Saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu.
Avoti: 5. sējums