iztapt
iztapt -topu, -topi, -top, pag. -tapu; intrans.
1.Izturoties laipni, pazemīgi, arī liekulīgi, darīt tā, kā (kāds) vēlas, kā (kādam) patīk.
PiemēriUz katra soļa viņai piešķīra dažādas sīkas, bet patīkamas priekšrocības, viņai iztapa, viņu lutināja, nekad viņai nebija gadījies dzirdēt «nē», kad viņa kaut ko vēlējās.
- Uz katra soļa viņai piešķīra dažādas sīkas, bet patīkamas priekšrocības, viņai iztapa, viņu lutināja, nekad viņai nebija gadījies dzirdēt «nē», kad viņa kaut ko vēlējās.
- Strādāju, skrēju, plēsos bez atpūtas, lai tik saimniekam iztaptu, lai tikai viņš būtu labā prātā un pildītu solījumu.
- Lai iztaptu Vidzemes muižniecībai, zviedru kolonizatori [17. gadsimtā] uzvēla visus nodokļus, nodevas un klaušas Vidzemes dzimtzemnieku pleciem.
1.1.pareti Izturēties, rīkoties atbilstoši (piemēram, kāda prasībām).
Piemēri«Nu, tavai gaumei iztapt - tas.. bez šaubām, nav pa jokam,» Biruta indīgi piekrīt.
- «Nu, tavai gaumei iztapt - tas.. bez šaubām, nav pa jokam,» Biruta indīgi piekrīt.
2.novec. Izkļūt1.
PiemēriEs nenieka nebēdāju, Ka man sīva saimeniece. Iztapusi klajumā, Palēkdama padziedāju.
- Es nenieka nebēdāju, Ka man sīva saimeniece. Iztapusi klajumā, Palēkdama padziedāju.
- pārn. Adāms nezināja, vai klausīt, vai palikt uz vietas. Bet Ieva pati palīdzēja viņam iztapt no tādas nezināšanas.
Avoti: 3. sējums