izkļūt
izkļūt -kļūstu, -kļūsti, -kļūst, pag. -kļuvu; intrans.
1.Izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
PiemēriIzkļūt no pārpildīta autobusa.
- Izkļūt no pārpildīta autobusa.
- Izkļūt pa logu.
- Izkļūt no meža.
- Izkļūt uz ceļa.
- ..Jēkabs tikko bij atbraucis no Klidziņas un nekādi nevarēja izkļūt no ratiem.
- Mirdza izkļuva no Dūduma mājas, tikai krietnā tumsiņā.
- Gar aizputējušo loga rūti dūc bite, tā tikusi iekšā pa vienu no spraugām, bet maz cerību, ka tā atkal izkļūs laukā.
1.1.Izvirzīties, cauri (kam), caur (ko), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
PiemēriIzkļūt cauri gravai.
- Izkļūt cauri gravai.
- Vēl visa ļaužu drūzma nebija izkļuvuši cauri šaurajam baznīcas priekšnamam..
- ..izkļūt cauri kustīgajai ledus blīvai ar laivu nevarēja.
- Kad Artūrs, beidzot izkļuva caur telts izeju, viņš atviegloti uzelpoja.
2.Atbrīvoties (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa), panākt, ka izbeidzas (kāda, parasti nevēlama, apstākļu, stāvokļa ietekme).
PiemēriIzkļūt no nelaimes.
- Izkļūt no nelaimes.
- Izkļūt no trūkuma.
- ..viņa droši vien būtu palīdzējusi man izkļūt no neziņas tumsas..
- Viņš paklausa, izģērbjas, palien zem segas, ar ļaunu prieku nodomādams, ka izkļuvis sveikā no mazgāšanās..
Avoti: 3. sējums