izknābt
izknābt parasti 3. pers., -knābj, pag. -knāba; trans.
1.Knābjot izplēst, izēst.
PiemēriIzknābt kumosiņu no maizes.
2.Knābjot radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
PiemēriPutns izknābis ābolā caurumu.
2.1.Knābjot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
Avoti: 3. sējums