izkļūt
izkļūt -kļūstu, -kļūsti, -kļūst, pag. -kļuvu; intrans.
1.Izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
PiemēriIzkļūt no pārpildīta autobusa.
1.1.Izvirzīties, cauri (kam), caur (ko), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
PiemēriIzkļūt cauri gravai.
2.Atbrīvoties (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa), panākt, ka izbeidzas (kāda, parasti nevēlama, apstākļu, stāvokļa ietekme).
PiemēriIzkļūt no nelaimes.
Avoti: 3. sējums