Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nostutēties
nostutēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.; sar.
Ar pūlēm nostāties, arī noturēties (piemēram, stāvus).
PiemēriStingri uz kājām nostutējies, Ješka stādīja priekšā savus draugus.
Avoti: 5. sējums