mērcēt
mērcēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
1.trans. Gremdēt, arī turēt šķidrumā vai kādā masā.
PiemēriMērcēt rokas ūdenī.
- Mērcēt rokas ūdenī.
- Mērcēju rāvā līdzpaņemto lupatu un tad to pamatīgi zaudēju vējā..
- Sagrieztus, notīrītus dārzājus nedrīkst mazgāt vai mērcēt ilgāku laiku ūdenī.
- pārn. «Pie mums, Rīgas Jūrmalā, bija veči, kas no Lielupes vilka laukā tādus plaužus kā sivēnus. Es turpat blakus mērcēju savu makšķeri tukšā. Nav laimes.»
1.1.Turot (ko) šķidrumā vai kādā masā, gatavot (to) tālākai apstrādei, izmantošanai.
PiemēriMērcēt linus mārkā.
- Mērcēt linus mārkā.
- Mērcēt kokmateriālus.
- Mērcēt veļu.
- Mērcēt sālītas sēnes.
- Mērcēt zirņus.
- Viņa palīdzēja tēvam [kurpniekam] piķēt diegus, mērcēt ādas..
- Sālītu gaļu mērcē aukstā ūdenī, lai tā nebūtu tik sāļa.
1.2.Gremdēt, likt (ko), parasti šķidrā, vielā, lai pievienotu (tam) šo vielu, padarītu (to) slapju.
PiemēriViņš [vectēvs] pastāvīgi mērcēja pirts slotu ūdenī un šļāca jumtā. Pa reizei ielīda pa šķirbu līdz ar dūmiem arī liesmas, bet tūlīt atrāvās atpakaļ..
- Viņš [vectēvs] pastāvīgi mērcēja pirts slotu ūdenī un šļāca jumtā. Pa reizei ielīda pa šķirbu līdz ar dūmiem arī liesmas, bet tūlīt atrāvās atpakaļ..
- Viņi atkal ķīķēja reņģes un ēda tās, mērcēdami sālī..
- Māte berza koka traukus, noliekusies un ik brīdi mērcēdama vīkšķi baltās smiltīs..
1.3.Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst slapjš (piemēram, par nokrišņiem).
PiemēriŠis bija savāds rudens. Lietus bez pārtraukuma mērcēja zemi.
- Šis bija savāds rudens. Lietus bez pārtraukuma mērcēja zemi.
- Darbs izrakumos fiziski nav no vieglajiem, racēju gan kveldē saule, gan mērcē lietus.
- Kūstošā sniega un lietus ūdeņi mērcē telpu grīdas.
2.parasti 3. pers.; intrans.; pareti Līt, līņāt (parasti ilgstoši).
PiemēriIr tumša, tumša rudens diena... Lietus mērcē jau kādu nedēļu.
- Ir tumša, tumša rudens diena... Lietus mērcē jau kādu nedēļu.
Avoti: 5. sējums