neizturīgs
neizturīgs -ais; s. -a, -ā
neizturīgi apst.
1.Tāds, kas, piemēram, trausluma, vājuma dēļ nav spējīgs izturēt kādu ārēju (parasti nelabvēlīgu) iedarbību (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriBūt neizturīgam pret karstumu.
1.1.Tāds, kas kādā darbībā ātri nogurst (parasti par kājām, rokām).
PiemēriNeizturīgas rokas.
1.2.Tāds, kam darbojoties ātri rodas funkcionāli traucējumi (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
PiemēriNeizturīga sirds.
2.Tāds, kas nevar izturēt nelabvēlīgus augsnes, klimatiskos apstākļus (par augiem, to daļām).
PiemēriNeizturīgas rozes.
2.1.savienojumā ar ģen. Tāds, kas nespēj izturēt (attiecīgo iedarbību) — par augiem, to daļām.
PiemēriKarstuma neizturīgi augi.
3.Tāds, kas neiztur kādu (parasti nelabvēlīgu) iedarbību (par priekšmetu, vielu). Tāds, kas ātri nolietajās.
PiemēriNeizturīga krāsa.
3.1.savienojumā ar ģen. Tāds, kas nespēj izturēt (attiecīgo iedarbību) — par priekšmetu, vielu.
PiemēriUguns neizturīgi ķieģeļi.
Avoti: 5. sējums