neizveicīgs
neizveicīgs -ais; s. -a, -ā
neizveicīgi apst.
1.Tāds, kas neprot, arī nespēj veikli, ātri strādāt, darboties.
PiemēriNeizveicīgs strādnieks.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNeizveicīgas kustības.
1.2.Neveikls, lēns (par dzīvniekiem). Tāds, kas kustas neveikli, lēni.
PiemēriNeizveicīgi kucēni.
Avoti: 5. sējums