neizveicīgs
neizveicīgs -ais; s. -a, -ā
neizveicīgi apst.
1.Tāds, kas neprot, arī nespēj veikli, ātri strādāt, darboties.
PiemēriNeizveicīgs strādnieks.
- Neizveicīgs strādnieks.
- Viņa bieži neieredz šo neizveicīgo puiku, bet tikpat bieži alkst viņa nopietnās, skarbās draudzības..
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNeizveicīgas kustības.
- Neizveicīgas kustības.
1.2.Neveikls, lēns (par dzīvniekiem). Tāds, kas kustas neveikli, lēni.
PiemēriNeizveicīgi kucēni.
- Neizveicīgi kucēni.
Avoti: 5. sējums