neizturēts
neizturēts -ais; s. -a, -ā
neizturēti apst.
1.Nol. divd. → izturēt.
2.Tāds, kas nav noteikts, nemainīgs (piemēram, uzskatos, rīcībā). Arī nekonsekvents.
PiemēriNeizturēts cīnītājs.
- Neizturēts cīnītājs.
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNeizturēts raksturs.
- Neizturēts raksturs.
- Neizturēta rīcība.
- Neizturēti spriedumi.
3.Tāds, kurā nav ievērota pamatotība, mērķtiecība (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
PiemēriNeizturēts romāna stils.
- Neizturēts romāna stils.
- Neizturēta lugas valoda.
4.Tāds, kas nav uzglabāts pietiekami ilgi (kādos apstākļos) un tāpēc nav ieguvis vēlamo gatavības pakāpi.
PiemēriNeizturēts siers.
- Neizturēts siers.
- Neizturēts vīns.
Avoti: 5. sējums