izturēt
izturēt -turu, -turi, -tur, pag. -turēju; trans.
1.Spēt pārciest, paciest (ko nelabvēlīgu) — par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Spēt pārvarēt (ko nelabvēlīgu).
PiemēriIzturēt aukstumu.
Stabili vārdu savienojumiIzturēt skatienu.
1.1.Spēt pārciest, paciest (piemēram, sāpes). Spēt pārdzīvot (piemēram, jūtas).
PiemēriIzturēt sāpes.
1.2.Spēt dzīvot, arī uzturēties (kādu laika posmu nelabvēlīgos apstākļos).
PiemēriIzturēt karsto vasaru.
1.3.intrans. Spēt nepievērst uzmanību (kam). Spēt savaldīties.
PiemēriKādā naktī mūs pamodināja serenāde... Samtains tenors bija jau nodziedājis trīs dziesmas, kad es beidzot neizturēju, izkāpu no gultas un atvēru logu.
1.4.Spēt (ilgāku laiku) veikt (iesākto), spēt paveikt (iesākto).
PiemēriIzturēt smago darbu.
1.5.intrans.
PiemēriUģis veicīgi cilāja grābekli... par projām iešanu nebija nemaz ko sapņot: ja jau sākts, tad vajag izturēt, citādi no izsmiekla neglābsies, sāk, redz, rīdzinieks tomēr nolūza!
1.6.Spēt atvairīt (pretinieka uzbrukumu).
PiemēriIzturēt ienaidnieka uzbrukumu.
2.parasti 3. pers. Pārciest (nelabvēlīgus augsnes, klimatiskos apstākļus) — par augiem, to daļām.
PiemēriVizbulīšu ziedi iztur salnas.
3.parasti 3. pers. Nepārveidoties, nezaudēt derīgumu (kādos apstākļos) — par priekšmetu, vielu.
PiemēriCaurules iztur lielu spiedienu.
Stabili vārdu savienojumiIzturēt pārbaudi.
3.1.intrans.
Piemēri..bet svārki likās krietni par šauriem. Pleci un krūtis šķita kā iespīlēti, dziļāk elpu ievelkot, bija jābaidās, vai izturēs vīlēs.
3.2.intrans. Būt derīgam, lietojamam (kādu laiku).
PiemēriSkaidu jumts iztur 15-20 gadu.
4.Spēt apgādāt ar barību, telpām u. tml. (lauksaimniecības dzīvniekus). Arī izmitināt.
PiemēriIzturēt fermā pa ziemu jaunlopus.
5.Uzglabāt (kādos apstākļos), līdz iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
PiemēriIzturēt vīnu.
Stabili vārdu savienojumiIzturēt eksāmenu (arī pārbaudījumu). Izturēt konkursu. Izturēt pārbaudījumu (arī pārbaudi).
Avoti: 3. sējums