Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izturēt
izturēt -turu, -turi, -tur, pag. -turēju; trans.
1.Spēt pārciest, paciest (ko nelabvēlīgu) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Spēt pārvarēt (ko nelabvēlīgu).
PiemēriIzturēt aukstumu.
  • Izturēt aukstumu.
  • Šis troksnis nav izturams.
  • Šo karstumu nevar izturēt. Nav taču ūdens.
  • «Ko tu baidies, Oļa!» Juris sāka viņu mierināt. «Šāviņi jau nesprāgst pie mums.» - «Es nevaru izturēt tos kaucienus,» Olga vaidēja.
  • Bet klimats gan draņķīgs - tik mikls un auksts, to var izturēt vienīgi šie četrkājainie [aitas] un viņu ādās vai vilnā tērpušies gani.
  • pārn. Es vēroju šīs skaistās meitenes gaišās acis, kad viņa pievēršas savam draugam, un redzu tajās mīlestību - lielu, brīnišķīgu mīlestību, kas var izturēt visas dzīves grūtības..
  • Vīrietis pārliecās pār galdu un raudzījās man tieši acīs. Ilgi un cieši. Es nespēju izturēt šo skatienu un novēršos.
Stabili vārdu savienojumiIzturēt skatienu.
1.1.Spēt pārciest, paciest (piemēram, sāpes). Spēt pārdzīvot (piemēram, jūtas).
PiemēriIzturēt sāpes.
  • Izturēt sāpes.
  • Izturēt nervu sasprindzinājumu.
  • Izturēt bēdas.
  • Arī toreiz [frontē] mocīja slāpes, bet cilvēki tās pārcieta un izturēja.
  • ..Kā ritam gaismu izauklēt, Līdz laimei, kuru cilvēks nevar Ar mazu sirdi izturēt...
1.2.Spēt dzīvot, arī uzturēties (kādu laika posmu nelabvēlīgos apstākļos).
PiemēriIzturēt karsto vasaru.
  • Izturēt karsto vasaru.
  • Izturēt vairākas dienas bez ēšanas.
  • ..tālo jūru zvejnieku darbs ir grūts un bīstams, te nepieciešama liela izturība un nosvērtība. Izturēt uz ūdens trīs, četrus un pat sešus mēnešus.. nav tik vienkārši, kā dažam tas varētu likties.
  • Saimniece... sīksta kā velns, ne pati drīkst ēst, ne gājējiem dod, puiši mainās katru gadu, dažs pat visu vasaru neiztur.
  • Kas tagad vairs par perēšanu, kādi cāļi tur līdz rudenim varēja izaugt, tādi zvirbulēni, ziemu tā kā tā neizturēs.
  • intrans. Gaiss [siltumnīcā] sakarsis.. Ilgi te nevar izturēt, un es eju uz nākamo korpusu.
1.3.intrans. Spēt nepievērst uzmanību (kam). Spēt savaldīties.
PiemēriKādā naktī mūs pamodināja serenāde... Samtains tenors bija jau nodziedājis trīs dziesmas, kad es beidzot neizturēju, izkāpu no gultas un atvēru logu.
  • Kādā naktī mūs pamodināja serenāde... Samtains tenors bija jau nodziedājis trīs dziesmas, kad es beidzot neizturēju, izkāpu no gultas un atvēru logu.
  • Vienā mirklī pāri Rudastes sejai nolaižas ēna. Liekas, tūlīt, tūlīt viņš neizturēs, trieks galdā resno dūri. Bet vadītājs savaldās.
  • ..bet karalim saujā liela čūska. Ezim tūlīt tā iekārojas to apēst, ka ne izturēt.
  • Ķēniņam jau gandrīz visa pacietība sākusi zust, un tas vairs nevarēja izturēt, ka šis [dēls] tā tur niekojas.
  • pārn. Sievietes sirds var daudz izturēt, bet robežas laikam gan ir arī šai izturībai. Ieviņa valdījās, tomēr beidzot paspruka raudas.
1.4.Spēt (ilgāku laiku) veikt (iesākto), spēt paveikt (iesākto).
PiemēriIzturēt smago darbu.
  • Izturēt smago darbu.
  • Izturēt cīņu līdz galam.
  • ..ejam uz tālo silu brūklenēs. Aicinām viņu arī līdzi, bet viņš atsakās: nevarot izturēt visu cauru dienu gar zemi locīšanos.
  • Viņš sēd.. krēslā, jo vājās kājas neiztur ilgāku stāvēšanu.
  • «Lielu skriešanu es neizturēšu.»
1.5.intrans.
PiemēriUģis veicīgi cilāja grābekli... par projām iešanu nebija nemaz ko sapņot: ja jau sākts, tad vajag izturēt, citādi no izsmiekla neglābsies, sāk, redz, rīdzinieks tomēr nolūza!
  • Uģis veicīgi cilāja grābekli... par projām iešanu nebija nemaz ko sapņot: ja jau sākts, tad vajag izturēt, citādi no izsmiekla neglābsies, sāk, redz, rīdzinieks tomēr nolūza!
  • ..pēkšņi paslīdēja kājas, pārpūlētās rokas neizturēja, un Ilzīte, saskrambādama seju, sāka slīdēt lejup [no koka]..
1.6.Spēt atvairīt (pretinieka uzbrukumu).
PiemēriIzturēt ienaidnieka uzbrukumu.
  • Izturēt ienaidnieka uzbrukumu.
  • ..fašistiskais karaspēks neizturēja spiedienu un panikā atkāpās..
2.parasti 3. pers. Pārciest (nelabvēlīgus augsnes, klimatiskos apstākļus) – par augiem, to daļām.
PiemēriVizbulīšu ziedi iztur salnas.
  • Vizbulīšu ziedi iztur salnas.
  • Koks izturējis vētru.
  • «Dvietes zilo» [vīnogulāju] var labi audzēt brīvā dabā. Tas ziemā bez nosegšanas iztur vairāk par 30° salu.
3.parasti 3. pers. Nepārveidoties, nezaudēt derīgumu (kādos apstākļos) – par priekšmetu, vielu.
PiemēriCaurules iztur lielu spiedienu.
  • Caurules iztur lielu spiedienu.
  • Ierīce izturējusi temperatūras svārstības.
  • ..mašīnu detaļām, kam jāiztur liela darba slodze un berze, polimēru materiāli nereti noderīgāki par metāla materiāliem.
  • Lielākā daļa vitamīnu.. šķeļas karsēšanas laikā gaisa (skābekļa) klātbūtnē un neiztur intensīvu saules staru un gaismas iedarbību.
  • ..no katriem 100 [betona] izstrādājumiem vai konstrukcijām uz labu laimi atlasa 3-4 paraugus. Ja tie iztur pārbaudi, visi izstrādājumi tiek atzīti par derīgiem..
Stabili vārdu savienojumiIzturēt pārbaudi.
3.1.intrans.
Piemēri..bet svārki likās krietni par šauriem. Pleci un krūtis šķita kā iespīlēti, dziļāk elpu ievelkot, bija jābaidās, vai izturēs vīlēs.
  • ..bet svārki likās krietni par šauriem. Pleci un krūtis šķita kā iespīlēti, dziļāk elpu ievelkot, bija jābaidās, vai izturēs vīlēs.
3.2.intrans. Būt derīgam, lietojamam (kādu laiku).
PiemēriSkaidu jumts iztur 15-20 gadu.
  • Skaidu jumts iztur 15-20 gadu.
4.Spēt apgādāt ar barību, telpām u. tml. (lauksaimniecības dzīvniekus). Arī izmitināt.
PiemēriIzturēt fermā pa ziemu jaunlopus.
  • Izturēt fermā pa ziemu jaunlopus.
  • Divas govis viņam jau esot mājās, bet dārzā saknes šogad labi padevušās, varēšot izturēt vēl trešo.
  • Viņiem bija viena govs un pāris aitu, bet zirgu nevarēja izturēt..
5.Uzglabāt (kādos apstākļos), līdz iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
PiemēriIzturēt vīnu.
  • Izturēt vīnu.
  • Ķieģeļus.. mums sūta nepietiekami izturētus..
Stabili vārdu savienojumiIzturēt eksāmenu (arī pārbaudījumu). Izturēt konkursu. Izturēt pārbaudījumu (arī pārbaudi).
Avoti: 3. sējums