izturēts
izturēts -ais; s. -a, -ā
izturēti apst.
1.Divd. → izturēt.
2.Noteikts, nemainīgs (piemēram, uzskatos, rīcībā) — par cilvēku. Arī konsekvents.
PiemēriIzturēts revolucionārs.
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriIzturēta rīcība.
3.Noteikts, nemainīgs, noturīgs (parasti par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
PiemēriPar galveno sasniegumu šinī darbā jāatzīst tas, ka autoram izdevies radīt izturētu lirisku, mazliet smeldzošu noskaņu.
Avoti: 3. sējums