iztuntuļot
iztuntuļot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.intrans. Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
Piemēri..atsprāgst durvis, pa tām izskrien rūsganais medību suns - Lasis un aiz viņa iztuntuļo Jaņuks - tikai kreklā vien un ar mīkstām ar zaķādu apšūtām čabatiņām kājās.
2.trans. Iztīt (ko satuntuļotu).
PiemēriIztutuļot bērnu.
Avoti: 3. sējums