izturētība
izturētība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → izturēts2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriDarba cilvēku morālā skaidrība, pašlepnums, taisnīgums un godīgums, rakstura izturētība un spēks.. ir tādas īpašības, kas Vilim Lācim dārgas jau kopš viņa daiļrades sākumiem.
2.Vispārināta īpašība → izturēts3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..izrādes otrā daļa pēc pirmajā pusē spriegi savērptās darbības, žanriskās vienotības un izturētības vērpjas gausāk..
Avoti: 3. sējums