izturēts
izturēts -ais; s. -a, -ā
izturēti apst.
1.Divd. → izturēt.
2.Noteikts, nemainīgs (piemēram, uzskatos, rīcībā) – par cilvēku. Arī konsekvents.
PiemēriIzturēts revolucionārs.
- Izturēts revolucionārs.
- Padomju literatūrai.. vajadzīgi izturēti sociālistiskā reālisma mākslas kopēji.
- ..katras cīnītāju grupas priekšgalā nolika kādu no izturētākiem un piedzīvojušākiem biedriem, pilsoņkara dalībniekiem un militārā ziņā sagatavotiem jaunekļiem.
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriIzturēta rīcība.
- Izturēta rīcība.
- Izturēti rīkoties.
3.Noteikts, nemainīgs, noturīgs (parasti par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
PiemēriPar galveno sasniegumu šinī darbā jāatzīst tas, ka autoram izdevies radīt izturētu lirisku, mazliet smeldzošu noskaņu.
- Par galveno sasniegumu šinī darbā jāatzīst tas, ka autoram izdevies radīt izturētu lirisku, mazliet smeldzošu noskaņu.
- Melodiju raksturu izceļ arī harmonizējumos viscaur izturētās seno skaņkārtu savdabības..
- Dziedāja augsta, tīra balss manierē, kas tik raksturīga, izpildot ziemeļnieku dziesmas: apvaldīti, izturēti..
Avoti: 3. sējums