izture
izture -es, s.; parasti vsk.; fizk.
Ķermeņa, tā daļas atrašanās noteiktā stāvoklī (kādu laika posmu).
PiemēriVecākais tiesnesis pamāj ar galvu, [sporta sacensību] dalībnieks pieņem pamatstāju. Trīs sekunžu izture - pagrieziens pa kreisi. Izture - atkal pagrieziens par 90 grādiem.
Avoti: 3. sējums