Paplašinātā meklēšana
Meklējam izturēt.
Atrasts vārdos (8):
Atrasts vārdu savienojumos (12):
- (Ne)izturēt kritiku
- Izturēt eksāmenu (arī pārbaudījumu)
- Izturēt konkursu
- Izturēt konkursu
- Izturēt pārbaudi
- Izturēt pārbaudi (arī pārbaudījumu)
- Izturēt pārbaudījumu (arī pārbaudi)
- Izturēt pārbaudījumu (arī pārbaudi)
- Izturēt skatienu
- Izturēt skatienu
- Nolikt (arī izturēt) eksāmenu (arī pārbaudījumu)
- Nolikt (arī izturēt) pārbaudījumu (arī eksāmenu)
Atrasts skaidrojumos (231):
- (Pa)zaudēt prātu (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā). Kļūt psihiski slimam.
- (Pa)zaudēt saprātu (arī prātu) (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā). Kļūt psihiski slimam.
- paturēt Aizturēt (cilvēku) uz kādu laiku (kur, kādos apstākļos).
- internēt Aizturēt un atbruņot (karojošas valsts karavīrus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā). Turēt (karojošas valsts pilsoņus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā) un atņemt (tiem) brīvību līdz kara beigām
- apspiest Aizturēt, apvaldīt (kādas fizioloģiskas reakcijas, to izpausmi).
- pārtvert Aizturēt, iznīcināt (piemēram, lidojošu pretinieka lidaparāta).
- atrēķināt Aizturēt, neizmaksāt.
- kunksts Aizturētam vaidam līdzīga (parasti aiz sāpēm, arī bēdām radīta) īsa skaņa.
- iesprausloties Aizturēti iesmieties.
- nosprausloties Aizturēti nosmieties.
- sprauslāt Aizturēti smieties.
- spurgt Aizturēti smieties.
- kunkstēt Aizturēti vaidēt, stenēt (parasti aiz sāpēm, arī bēdām).
- prīze Aizturēts un apķīlāts pretinieka vai kontrabandistu kuģis ar kravu.
- izdzīvot Aizvadīt, pārlaist, izturēt (kādu, parasti grūtu, laika posmu).
- vaikstīties Ākstīgi, parasti skaļi, izturēties, uzvesties.
- novaldīt Apvaldīt (cilvēku), neļaujot (tam) ko darīt, izturēties kā.
- mānīt Apzināti izturēties negodīgi. Arī krāpt.
- izlikties Apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, personības, rakstura īpašība).
- likties Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko).
- šķist Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko).
- ignorēt Apzināti neievērot (ko), nevērīgi izturēties (pret ko). Nevēlēties zināt (ko).
- spītēt Apzināti, nepiekāpīgi izturēties, rīkoties krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu.
- labi Atbilstoši morāles normām, arī pieklājīgi, taktiski (izturēties, uzvesties u. tml.).
- atlaist Atbrīvot (sagūstīto, aizturēto).
- palaist Atbrīvot, arī neaizturēt, neaizkavēt.
- notvert Atrast un aizturēt (piemēram, likuma pārkāpēju).
- perlustrēt Atvērt un izskatīt (personīgās vēstules, korespondenci) bez adresāta ziņas (par administratīviem darbiniekiem). Aizturēt (aizdomās turētu personu), lai noskaidrotu (tās) identitāti.
- Noraut (arī novilkt) ādu pār acīm Bargi sodīt, nežēlīgi izturēties, izrēķināties.
- Novilkt (arī noraut) ādu pār acīm Bargi sodīt, nežēlīgi izturēties, izrēķināties.
- Pārvilkt ādu pār acīm Bargi sodīt, nežēlīgi izturēties.
- draiskuļot Bezbēdīgi, pārgalvīgi, arī nerātni izturēties. Arī jokot.
- vaļa Brīvība. Iespēja brīvi rīkoties, izturēties.
- ņemt Būt ar kādu attieksmi, arī izturēties (pret ko), uzskatīt (ko) kādā veidā.
- pieķerties Būt ciešā saistībā (ar cilvēku), izturēties draudzīgi, pakļāvīgi (pret to) - par dzīvniekiem.
- ieredzēt Būt labās domās (par kādu), izturēties ar patiku un labvēlību (pret kādu).
- plosīties Būt ļoti kustīgam, izturēties skali, parasti rotaļājoties, priecājoties. Arī draiskuļoties.
- panest Būt tādam, kas spēj izturēt (piemēram, kādas vielas iedarbību, kādu stāvokli) - par dzīvu būtni, tās organismu.
- uztvert Būt tādam, kurā (kas) tiek satverts, aizturēts u. tml., (tam) krītot, plūstot u. tml.
- aizture Darbība, process --> aizturēt (2).
- izturēšanās Darbība, process --> izturēties.
- reaģēt Darboties, izturēties kādā veidā ārējas darbības, norises ietekmē.
- tiekties Darboties, izturēties tā, lai izveidotu saikni (ar ko).
- klausīt Darīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījumiem. Darīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma u. tml.).
- klausīties Darīt, rīkoties, izturēties pēc (kāda) padoma. Klausīt (1).
- rosīties Daudz kustēties, izturēties darbīgi (par dzīvniekiem).
- spokoties Dīvaini, neparasti izturēties.
- aizturēts Divd. --> aizturēt.
- izturēts Divd. --> izturēt.
- samācīt Dot padomu (kādam), piemēram, kā izturēties, rīkoties kādā situācijā. Dodot padomu, noskaņot (pret kādu). Iemācīt (parasti ko nevēlamu).
- valšķīties Draiskulīgi, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, uzvesties.
- Izgāzt (arī izliet) dusmas (uz kādu) Dusmās izturēties rupji, īgni, neiecietīgi pret kādu, kas būtībā nav vainīgs.
- gavilēt Dziedāt ar ilgi izturētām skaņām dziesmas vidū vai beigās.
- paklausība Dzīvnieka īpašība pakļauties cilvēka gribai, pavēlēm, izturēties cilvēkam vēlamajā veidā.
- ievirze Gatavība noteiktā situācijā reaģēt, izturēties noteiktā veidā.
- iedzīvoties Iedziļinoties, iepazīstot pilnīgi izprast, izjust ko un atbilstoši darboties, izturēties.
- Pievilkt grožus, arī saņemt grožus stingrāk Ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
- Pievilkt grožus, arī saņemt grožus stingrāk Ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
- Pievilkt grožus stingrāk, arī saņemt grožus stingrāk Ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
- Saņemt grožus stingrāk, arī pievilkt grožus Ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingti.
- pamācība Ieteikums, norādījums, padoms (kā rīkoties, izturēties).
- izņemties Ilgāku laiku izturēties nesavaldīgi.
- uzmākties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem).
- uzplīties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem).
- izsprausloties Ilgāku laiku, daudz aizturēti smieties.
- aizciesties Ilgi aizturēt, apspiest sevī kādu vēlēšanos. Ilgi gribēt ko, bet neiespēt.
- ērģeļpunkts Ilgstoši izturēta skaņa basā, virs kā virzās pārējās balsis, kuru akordu sastāvs mainās it kā neatkarīgi no basa.
- pienākums Indivīda personiskā obligātā, ar morāles normām saistītā ievirze (darboties, izturēties noteiktā veidā).
- paklausīt Izdarīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījumiem. Izdarīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma u. tml.).
- profanēt Izkropļot, sagrozīt, necienīgi izturēties (pret ko nozīmīgu, vispāratzītu).
- apvainot Izraisīt apbēdinājumu, sarūgtinājumu, dusmas u. tml. Nodarīt pāri, stipri aizskart, pazemot, izturēties nievājoši.
- pamācīt Izteikt, sniegt pamācības (piemēram, kā rīkoties, izturēties).
- Izturēt pārbaudi (arī pārbaudījumu) Kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām.
- Izturēt pārbaudījumu (arī pārbaudi) Kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām.
- Izturēt pārbaudījumu (arī pārbaudi) Kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos, spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām.
- pārvērsties Kļūt citādam, izturēties citādi attieksmē pret kādu. Radīt citādu iespaidu (par sevi).
- labināties Laipni, labvēlīgi, arī iztapīgi izturēties (pret kādu), lai panāktu, ka, piemēram, nedusmojas, piedod ko.
- tecēt Laist cauri, neaizturēt šķidrumu (piemēram, pa spraugām, bojātu vietu) - parasti par traukiem, cauruļvadiem, jumtiem.
- kuš Lieto, lai pamudinātu izturēties klusāk vai pilnīgi apklust.
- uzdot Likt (darīt, veikt ko, izturēties kādā veidā), parasti obligāti, saistībā ar pienākumu.
- satrakoties Ļoti uzbudināties, sākt nesavaldīgi izturēties, rīkoties (par cilvēku).
- trakot Ļoti uzbudināties, trokšņaini, neprātīgi, arī agresīvi izturēties (psihiskas slimības, psihisku traucējumu ietekmē) - par cilvēkiem.
- Pūst citā stabulē Mainīt savu nostāju, savus uzskatus, runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
- Pūst citā stabulē Mainīt savu nostāju, savus uzskatus, runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
- maskēt Maldinoši izturēties, rīkoties, runāt tā, lai slēptu (ko, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
- ilgizturība Materiāla maksimālais spriegums, ko materiāls var izturēt neierobežoti ilgi.
- slikti Neatbilstoši morāles normām, arī nepieklājīgi, netaktiski (izturēties, uzvesties u. tml.).
- lipt Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību. Uzmācīgi izturēties. Lipināties.
- lipināties Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību. Uzmācīgi izturēties. Lipt.
- vārdot Neatlaidīgi runāt, lai pārliecinātu (kādu), parasti ko darīt, izturēties kādā veidā.
- apgānīt Necienīgi izturēties (pret ko cienījamu, svētu).
- Spļaut virsū (arī uz ko) Neievērot ko, arī izturēties nicinoši, aizvainojoši pret ko.
- nospļauties Neievērot, izturēties nevērīgi, arī nicinoši.
- paārdīties Neilgu laiku, mazliet uzvesties, rīkoties, izturēties nesavaldīgi.
- sagrūt Neizturēt, piemēram, kādus kritērijus, pārbaudi (par idejām, teorijām, argumentāciju). Neiegūt iespēju realizēties, piepildīties (par plāniem, iecerēm).
- sabrukt Neizturēt, piemēram, kādus kritērijus, pārbaudi (par idejām, teorijām, argumentāciju). Neiegūt iespēju realizēties, piepildīties (par planiera, iecerēm).
- nelabi Nelabvēlīgi, ļauni (piemēram, izturēties, rīkoties, runāt).
- iesprostot Neļaut izpausties. Aizturēt, savaldīt.
- mānija Nepārvarama tieksme (ko darīt, kā izturēties).
- uzdot Nespējot izturēt līdz galam, pārtraukt ko veikt, neturpināt iesākto.
- saimniekot Netraucēti uzturēties, arī izturēties kādā veidā (kur) - par dzīvniekiem.
- lempēties Neveikli, arī nepiemēroti izturēties.
- nesapratne Neziņa, kā izturēties, rīkoties, runāt (kādā situācijā).
- Vilkt (arī maukt, raut, plēst) ādu pār acīm Nežēlīgi izmantot, nežēlīgi izturēties.
- Maukt (arī vilkt, raut, plēst) ādu pār acīm Nežēlīgi izmantot, nežēlīgi izturēties.
- Plēst (arī maukt, raut, vilkt) ādu pār acīm Nežēlīgi izmantot, nežēlīgi izturēties.
- Raut (arī maukt, plēst, vilkt) ādu pār acīm Nežēlīgi izmantot, nežēlīgi izturēties.
- Vilkt (arī raut, maukt, plēst) ādu pār acīm Nežēlīgi izmantot, nežēlīgi izturēties.
- Vilkt (arī raut, maukt, plēst) ādu pār acīm Nežēlīgi izmantot. Nežēlīgi izturēties.
- bendēt Nežēlīgi izturēties. Mocīt.
- aizvēnis No vēja pūsmām aizsargāta (parasti neliela) vieta. Apstākļi, ko radījuši kādi vēja aizturētāji. Aizvējš.
- aizvējš No vēja pūsmām aizsargāta vieta. Apstākļi, ko radījuši kādi vēja aizturētāji.
- nolūzt Nogurstot neizturēt līdz galam, pārtraukt ko darīt.
- neizturams Nol. divd. --> izturēt.
- neizturēts Nol. divd. --> izturēt.
- rīkojums Norādījums, parasti oficiāls, saistošs (ko darīt, kā izturēties). Arī pavēle.
- disciplīna Nosvērtība, izturētība, paradums ievērot stingru kārtību.
- hidrofilija Organisma audu tieksme aizturēt ūdeni.
- panest Paciest, izturēt (ko nevēlamu, nelabvēlīgu).
- izciest Paciest, pārciest, izturēt.
- apvaldīt Palēnināt, arī aizturēt (kustību, gaitu).
- notvert Panākt un satverot aizturēt, apturēt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
- satrakot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk nesavaldīgi izturēties, rīkoties. Satracināt.
- satracināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk nesavaldīgi izturēties, tīkoties.
- pievaldīt Panākt, ka (dzīvnieks) sāk izturēties mierīgāk, kustas lēnāk.
- Iziet caur uguni un ūdeni Pārdzīvot un izturēt ļoti lielas un dažādas grūtības.
- Iziet caur uguni un ūdeni Pārdzīvot un izturēt ļoti lielas un dažādas grūtības.
- Iet caur uguni un ūdeni, arī iet ugunī (un ūdenī) Pārdzīvot un izturēt ļoti lielas un dažādas grūtības.
- Apieties kā ar jēlu olu Pārlieku uzmanīgi izturēties (pret kādu).
- Apieties kā ar jēlu olu Pārlieku uzmanīgi izturēties (pret kādu).
- manierēties Pārspīlēti, pārsmalcināti izturēties.
- Kā pie tiesas Patiesi, godīgi (runāt, izturēties u. tml.).
- prasīties Paust tieksmi (kurp virzīties, izturēties kādā veidā) - par dzīvniekiem.
- uzšķaudīt Paužot negatīvu attieksmi, neievērot, neatzīt u. tml., nevērīgi, arī nicīgi izturēties.
- uzspļaut Paužot negatīvu attieksmi, neievērot, neatzīt u. tml., nevērīgi, arī nicīgi izturēties.
- Pa virsu (arī virspusi) (braukt, slīdēt, iet u. tml.) Pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
- Peldēt pa virsu Pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
- Pa virspusi (arī pa virsu) (braukt, slīdēt, iet u. tml.) Pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
- Pazaudēt prātu (arī saprātu) Pazaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā). Kļūt psihiski slimam.
- Mīt ar kājām (arī ar kāju) dvēselē Pazemot kāda jūtas, ideālus, ciniski izturēties pret tiem.
- Mīt ar kājām (arī ar kāju) dvēselē Pazemot kāda jūtas, ideālus, ciniski izturēties pret tiem.
- Mīt ar kājām (arī ar kāju) dvēselē Pazemot kāda jūtas, ideālus, ciniski izturēties pret tiem.
- Kāpt (arī mīt) ar (visiem) zābakiem (arī kājām) dvēselē Pazemot kāda jūtas, ideālus, ciniski izturēties pret tiem.
- izlauzties Pēkšņi atskanēt (par balss skaņām, ko cenšas aizturēt).
- izlauzties Pēkšņi izpausties (piemēram, runā) - par psihisku stāvokli, ko cenšas slēpt, aizturēt.
- izlauzties Pēkšņi tikt izteiktam, izpaustam (par to, ko cenšas aizturēt).
- (Iz)krist cauri Piedzīvot neveiksmi. Neizturēt (eksāmenu), nedabūt pietiekamu atzīmi (eksāmenā).
- Krist cauri Piedzīvot neveiksmi. Neizturēt (eksāmenu). Nedabūt pietiekamu atzīmi (eksāmenā).
- sagrābt Piespiedu kārtā, arī varmācīgi aizturēt, pārņemt savā varā. Arī arestēt.
- mācēt Prast izturēties (noteiktā veidā).
- ālēties Prieka, enerģijas pārpilnībā izturēties, skaļi un neapvaldīti.
- neprāts Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja saprātīgi izturēties, rīkoties, runāt, spriest.
- riestot Riesta laikā izturēties attiecīgajai sugai raksturīgā veidā.
- sekot Rīkoties, izturēties (kā, kāda) ietekmē, pēc (kāda) parauga.
- darīt Rīkoties, izturēties (kādā veidā).
- ieturēt Rīkoties, izturēties atbilstoši (kādiem nosacījumiem, prasībām). Ievērot (piemēram, kārtību).
- Prātu (arī prātiņu) putrā apstrēbt Rīkoties, izturēties muļķīgi, nesaprātīgi.
- Prātiņu (arī prātu) putrā apstrēbt Rīkoties, izturēties muļķīgi, nesaprātīgi.
- Prātu (arī prātiņu) putrā apstrēbt Rīkoties, izturēties muļķīgi, nesaprātīgi.
- Prātu (arī prātiņu) putrā apstrēbt Rīkoties, izturēties muļķīgi, nesaprātīgi.
- nolaisties Rīkoties, izturēties tā, ka nonāk nevēlamā, morāles normām neatbilstošā stāvoklī.
- Likt novārtā Rīkoties, izturēties tā, ka tiek aizskarts (kāda) gods, ka tiek celta neslava (kādam), tiek (kāds) pazemots.
- Likt novārtā Rīkoties, izturēties tā, ka tiek aizskarts (kāda) gods, ka tiek celta neslava (kādam), tiek (kāds) pazemots.
- kaitināt Rīkoties, izturēties tā, lai (kādā) izraisītu nepatiku, arī dusmas.
- padoms Rosina jums, ieteikums (neuzspiežot savu gribu) ko darīt, kā rīkoties, izturēties.
- vedināt Rosināt, mudināt, arī būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, domāt, izturēties kādā veidā).
- stimulēt Rosināt, pamudināt (kādu) veikt kādas darbības, izturēties kādā veidā. Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības), izraisās, aktivizējas (darbība, rīcība u. tml.).
- ironizēt Runāt, arī izturēties ar ironiju. Būt zobgalīgam, izsmejošam.
- jokot Runāt, izturēties nenopietni.
- jokoties Runāt, izturēties nenopietni.
- Dziedāt (arī vilkt, sākt) citu dziesmu (arī meldiju) Runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
- Dziedāt (arī vilkt, sākt) citu dziesmu (arī meldiju) Runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
- Dziedāt (arī vilkt, sākt) citu meldiju (arī dziesmu) Runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
- Sākt (arī dziedāt, vilkt) citu dziesmu (arī meldiju) Runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
- Vilkt (arī dziedāt, sākt) citu dziesmu (arī meldiju) Runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
- iztaisīties Saģērbties, arī izturēties (līdzīgi kam).
- uztaisīties Saģērbties, arī izturēties (līdzīgi kam).
- (Iz)laužas uz āru Saka, ja kas (parasti ilgi) neizteikts, sevī aizturēts tiek (pa)teikts, (iz)pausts.
- Nevar zināt Saka, ja par ko nav zināms, arī ja nav skaidrības (piemēram, ko darīt, kā izturēties).
- saturēties Sakopot spēkus, enerģiju, lai (ko) izturētu, pārvarētu.
- pozēt Samāksloti, arī maldinoši izturēties.
- žēlot Sargāt (ko) no nevēlamas, kaitīgas iedarbības. Arī rīkoties, izturēties tā, lai (kas) varētu eksistēt, pastāvēt, tiktu saglabāts.
- zaimot Sarkastiski izsmiet, izturēties (pret kādu, arī pret ko) ļauni, nievājoši, ar sarkastisku izsmieklu, ļaunām nievām pazemot (kāda) cieņu.
- (Kā) ar cimdiem rokās Saudzīgi, uzmanīgi, arī gļēvi, bez vajadzīgās stingrības (izturēties pret kādu, rīkoties).
- (Kā) ar cimdiem (rokās) Saudzīgi, uzmanīgi, arī gļēvi, bez vajadzīgās stingrības (izturēties pret kādu, rīkoties).
- cauri Savienojumā «laist cauri»: neaizturēt.
- laist Savienojumā ar «cauri», «garām»: neaizturēt, neaizkavēt (kā, piemēram, šķidruma, gāzes) plūšanu, izplatīšanos (kam) cauri, (kam) garām.
- lauzties Skanēt (par balss skaņām, ko cenšas aizturēt).
- Turēt suņa kārtā Slikti izturēties (pret kādu).
- Turēt suņa kārtā Slikti izturēties (pret kādu).
- Turēt suņa kārtā Slikti izturēties (pret kādu).
- prasme Spēja (dzīvniekiem) izturēties kādā veidā.
- saprāts Spēja izzināt sakarus starp priekšmetiem, parādībām u. tml., spriest par tiem un atbilstoši izturēties. Arī prāts.
- spēks Spēja, iespēja darīt, izturēt ko tādu, kas prasa iekšēju sasprindzinājumu.
- iztikt Spēt izturēties, rīkoties (bez kā).
- panest Spēt pakļauties (fiziskām sāpēm, psihiskām ciešanām) un izturēt (tās). Paciest.
- paciest Spēt pakļauties, arī pielāgoties (fiziskām sāpēm, mokām u. tml.) un izturēt (tās).
- paciest Spēt pakļauties, arī pielāgoties (nevēlamu apstākļu iedarbībai) un izturēt (to).
- paciest Spēt pārciest, izturēt (nevēlamus augsnes, klimatiskos apstākļus) - par augiem, to daļām.
- paciest Spēt, parasti samērā ilgi, pakļauties, arī pielāgoties (negatīvam psihiskam stāvoklim, negatīvai psihiskai iedarbībai) un izturēt (to).
- mānīties Stāstīt ko nepatiesu. Rīkoties, izturēties negodīgi.
- traks Tāds, kam (piemēram, pārdzīvojuma, situācijas ietekmē) uz laiku ir zudusi spēja saprātīgi, pareizi izturēties, rīkoties, domāt. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- piesardzīgs Tāds, kas mēdz izturēties tā, lai varētu izvairīties no kā bīstama, neizraisītu ko bīstamu (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzmanīgs Tāds, kas mēdz izturēties tā, lai varētu izvairīties no kā bīstama, neizraisītu ko bīstamu (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzmanīgs Tāds, kas mēdz izturēties, rīkoties, arī paust savas domas pārdomāti, nepārsteidzīgi, lai izvairītos no kā nevēlama, arī piesardzīgs.
- piesardzīgs Tāds, kas mēdz izturēties, rīkoties, arī runāt uzmanīgi, ar apdomu, izvairoties no pārsteidzības, konflikta situācijām.
- slepenīgs Tāds, kas mēdz rīkoties, izturēties slepeni.
- neizturīgs Tāds, kas nespēj izturēt (attiecīgo iedarbību) - par augiem, to daļām.
- neizturīgs Tāds, kas nespēj izturēt (attiecīgo iedarbību) - par priekšmetu, vielu.
- neizturīgs Tāds, kas nevar izturēt nelabvēlīgus augsnes, klimatiskos apstākļus (par augiem, to daļām).
- sausumizturīgs Tāds, kas spēj augt un attīstīties sausā vidē vai zināmu laiku izturēt mitruma trūkumu augsnē un gaisā, nepārtraucot augšanu un attīstību (par augiem).
- izturīgs Tāds, kas spēj izturēt (attiecīgo iedarbību) - par augiem, to daļām.
- izturīgs Tāds, kas spēj izturēt (attiecīgo iedarbību) - par priekšmetu, vielu.
- izturīgs Tāds, kas var izturēt (ko nelabvēlīgu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- izturīgs Tāds, kas var izturēt kā ietekmi (par priekšmetu, vielu). Tāds, kas ātri nenolietojas.
- izturīgs Tāds, kas var izturēt nelabvēlīgus augsnes, klimatiskos apstākļus (par augiem, to daļām).
- neizturīgs Tāds, kas, piemēram, trausluma, vājuma dēļ nav spējīgs izturēt kādu ārēju (parasti nelabvēlīgu) iedarbību (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- panesams Tāds, ko var paciest, izturēt (par ko nevēlamu, nelabvēlīgu). Tāds, kas neizraisa ko ļaunu, bīstamu.
- neciešams Tāds, kura iedarbība ir tik spēcīga, parasti nelabvēlīga, ka to grūti vai neiespējami izturēt, paciest.
- neizturams Tāds, kura iedarbība ir tik spēcīga, parasti nelabvēlīga, ka to grūti vai neiespējami izturēt, paciest. Neciešams (3).
- ņemties Trokšņaini darboties, izturēties. Skaļi runāt.
- turēt Valdīt, aizturēt (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi).
- terorizēt Varmācīgi izturēties (pret kādu), pakļaut sev (kādu), parasti ģimenē, darbā, sadzīvē.
- manevrēt Veikli, arī viltīgi, aplinkus rīkoties, veikli, arī viltīgi izturēties.
- strādāt Veikt noteiktas darbības, izturēties noteiktā veidā (par dzīvniekiem).
- aušoties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties un rīkoties. Draiskuļoties.
- izturētība Vispārināta īpašība --> izturēts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izturētība Vispārināta īpašība --> izturēts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- (Pa)zaudēt prātu (arī saprātu) Zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā). Kļūt psihiski slimam.
- nokunkstēt Žēlabaini, raudulīgi, arī aizturēti vaidot, stenot noteikt, pateikt.
- kunkstēt Žēlabaini, raudulīgi, arī aizturēti vaidot, stenot, runāt, teikt.
izturēt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV