spokoties
spokoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.Rādīties, būt uztveramam (kādam) spoka veidolā.
Piemēri..stingri runāja, ka Blūmentāls, raugi, dažunakt spokojoties, jo.. neesot apglabāts tā, kā tas pieklājas.
- ..stingri runāja, ka Blūmentāls, raugi, dažunakt spokojoties, jo.. neesot apglabāts tā, kā tas pieklājas.
- «Purviņas bijušajā istabā spokojas tāpat kā vecās angļu pilīs»..
- Ciemā stāstīja, ka uz Sventes kalna spokojoties mazu meiteņu dvēselītes.
- Nokautos jērus.. noskaloja baļļā, ietina palagā un aiznesa uz pagrabu, kur, pie griestiem pakārti, tie palika spokojamies.
- pārn. Tikai pelēkzili baloži spokojās uz klēts jumta, diezin no kurienes izlīduši..
1.1.pārn. Šķist, likties (par ko nevēlamu).
PiemēriInženieris tehniķis bija iedzimts pesimists, nepārtraukti pūta un vaidēja. Viņam nemitīgi spokojās bankrota drauds un pilnīga izputēšana..
- Inženieris tehniķis bija iedzimts pesimists, nepārtraukti pūta un vaidēja. Viņam nemitīgi spokojās bankrota drauds un pilnīga izputēšana..
- Uz vecā kuģa es laikam nevienam neteiktu ne pušplēsta vārda. Tur pirmajam palīgam visur spokojās provokācijas.
1.2.pārn. Dīvaini, neparasti izturēties.
Piemēri..sunešs [šunelis] sāka klusi, bijīgi vankšķēt... Nekad agrāk Ķūcis tā nespokojās. Ja rēja, tad rēja un negrieza nevienam ceļu..
- ..sunešs [šunelis] sāka klusi, bijīgi vankšķēt... Nekad agrāk Ķūcis tā nespokojās. Ja rēja, tad rēja un negrieza nevienam ceļu..
Avoti: 7-2. sējums