spītēt
spītēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
1.Apzināti, nepiekāpīgi izturēties, rīkoties krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu.
PiemēriMindaugs:.. ja man spītēsi, tad zini, ka man ir diezgan cieta roka, lai tevi saliektu, bet, ja nelieksies, tad salauzīšu tevi.
- Mindaugs:.. ja man spītēsi, tad zini, ka man ir diezgan cieta roka, lai tevi saliektu, bet, ja nelieksies, tad salauzīšu tevi.
- ..gribējās spītēt tiem zobgaļiem, kuri smējās par Strautiņu purvu..
- Targals: Bet tagad redzu, Tu esi stūrgalve un spītēt gribi.
- sal. ..Berta kā spītēdama un ķircinādamās vēl uzsauca: «Adelīna Putniņa, lido, un tu būsi pāri!»
- pārn. Traktora ķetnās ņurcīta arī retā zalktene. Sīkais krūms mirdams spītē - dveš savu indīgo smaku.
- pārn. Jāsajūt, kā jūras lielums visu mazo nīdē, atdod dzelmei dzīves mieles, pašai nāvei spītē.
2.Nepakļauties (kam nevēlamam), censties pārvarēt (to).
PiemēriEkspedīcija spītē vējam un salam.
- Ekspedīcija spītē vējam un salam.
- Spītēt grūtībām.
- Spītējot bargajiem noteikumiem, topošie skolotāji interesējās par notikumiem ārpus semināra, lasīja nelegālo literatūru..
- Tēvs stāsta, ka ciemata sētām Baļķus gādā; spītējot kara rētām, Mežā strādā.
2.1.pārn. Nepakļauties (kā, piemēram, vides) nevēlamai ietekmei.
Piemēri..ozoli spītēja ne vien salnām un vējiem, bet arī vieglākam salam..
- ..ozoli spītēja ne vien salnām un vējiem, bet arī vieglākam salam..
- Āda [rokām] nežēlīgi niezēja, un uz miesas radās izsitumi, jo sīkstā krāsas kārta spītēja pat kodīgajai petrolejai.
- sal. Pakalna vidū nelielā ieplakā deg ugunskurs. Deg gaiši, līksmi, priecīgi, kā spītējot tumsai.
Avoti: 7-2. sējums