neizturēts
neizturēts -ais; s. -a, -ā
neizturēti apst.
1.Nol. divd. → izturēt.
2.Tāds, kas nav noteikts, nemainīgs (piemēram, uzskatos, rīcībā). Arī nekonsekvents.
PiemēriNeizturēts cīnītājs.
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNeizturēts raksturs.
3.Tāds, kurā nav ievērota pamatotība, mērķtiecība (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
PiemēriNeizturēts romāna stils.
4.Tāds, kas nav uzglabāts pietiekami ilgi (kādos apstākļos) un tāpēc nav ieguvis vēlamo gatavības pakāpi.
PiemēriNeizturēts siers.
Avoti: 5. sējums