neizteiksmīgs
neizteiksmīgs -ais; s. -a, -ā
neizteiksmīgi apst.
1.Tāds, kura ārienē neizpaužas nekas spilgts (par cilvēku).
Piemēri..viņam iegribējās nostādīt aiz letes respektablu, cienīgu pārdevēju.. Redzēsim, kādu seju viņš rādīs, ieraugot pelēko, neizteiksmīgo noliktavas strādnieku?
1.1.Tāds, kas ir bez dzīvīguma, možuma (piemēram, par seju, skatienu).
PiemēriElmars sastingušu, neizteiksmīgu seju noklausījās ziņojumu.
1.2.Par kustībām, izturēšanos.
PiemēriBērniem ar neattīstītu valodu kustības ir neizteiksmīgas, stūrainas, tās nav brīvas un plastiskas..
1.3.Tāds, kam nav krāsainības, spilgtu iezīmju.
PiemēriNeizteiksmīgs audums.
1.4.pārn. Tāds, kurā nav tēlainības, izteiksmīguma. Vienmuļš, garlaicīgs.
PiemēriNeizteiksmīgs priekšnesums.
Avoti: 5. sējums