neizteikts
neizteikts -ais; s. -a, -ā
neizteikti apst.
1.Nol. divd. → izteikt.
2.Tāds, kas nav izpausts. Tāds, kas nav darīts zināms citiem.
PiemēriNeizteikts jautājums.
- Neizteikts jautājums.
- Neizteikts nodoms.
- Neizteikti pārmetumi.
- Bet viņš it kā baidījās klusuma, jo klusums spiež domāt par neizteiktām jūtām un neizrunātiem vārdiem.
- Viņas nebija novilkušas žogu dārzam pa vidu,.. bet, kā vārdos neizteiktai norunai sekodamas, viņas katra vairāk uzturējās tikai vienā dārza daļā.
- Tikai niekkalbis katrā, pat visnelielākajā sacerējumā mēģina atklāt Ameriku, spīdēt ar pirmreizējām, līdz tam neizteiktām domām.
Avoti: 5. sējums