Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizturētājs
aizturētājs -a, v.
aizturētāja -as, s.
1.Cilvēks, kas aiztur (kādu).
PiemēriNoziedznieka aizturētājs.
2.Ierīce, priekšmets, viela u. tml., kas aiztur (ko).
PiemēriBrezents ir labs vēja aizturētājs.
Avoti: 1. sējums