piesardzīgs
piesardzīgs -ais; s. -a, -ā
piesardzīgi apst.
1.Tāds, kas mēdz izturēties, rīkoties, arī runāt uzmanīgi, ar apdomu, izvairoties no pārsteidzības, konflikta situācijām.
PiemēriKad cilvēki nāk vecākos gados, viņi kļūst piesardzīgi. Pirms soli sper, viņi kā aklie vispirms iztausta ceļu ar spieķi.
- Kad cilvēki nāk vecākos gados, viņi kļūst piesardzīgi. Pirms soli sper, viņi kā aklie vispirms iztausta ceļu ar spieķi.
- ..viņai [sievai] sāka likties, vai nebūtu labāk, ja Dumpis kļūtu piesardzīgāks, prastu vienu otru reizi atturēties no sava viedokļa atklātas izklāstīšanas..
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriPiesardzīgs skatiens.
- Piesardzīgs skatiens.
- Piesardzīga izturēšanās.
- Runāt piesardzīgi.
- Sākās putenis. Ledus turpināja čirkstēt un sprakšķēt. Pārvietoties vajadzēja ļoti piesardzīgi, lai neiekristu kādā ar sniegu apputinātā plaisā.
- Viņš atkal sagrozījās gultā - ļoti piesardzīgi, lai tikai neuzmodinātu Rasmu.
- ..klauvējiens, kautrīgs, piesardzīgs un tai pašā laika nopietni neatlaidīgs, atkārtojās vēl reizes četras..
1.2.Tāds, kas mēdz izturēties tā, lai varētu izvairīties no kā bīstama, neizraisītu ko bīstamu (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriPutns [vārna] bija kļuvis neparasti tramīgs un piesardzīgs - tikko pamanīja savā tuvumā cilvēku, tā paslēpās koku lapotnē vai steigšus laidās prom.
- Putns [vārna] bija kļuvis neparasti tramīgs un piesardzīgs - tikko pamanīja savā tuvumā cilvēku, tā paslēpās koku lapotnē vai steigšus laidās prom.
- Zālainos klajumos šur tur staigāja strausu pāri un vadāja mazuļus. Šiem piesardzīgajiem putniem neviens nevarēja piezagties nepamanīts.
- Krēslo. No mežmalas izskrien stirnas. Piesardzīgi sastingst.
Avoti: 6-2. sējums