jokoties
jokoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.Runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus.
PiemēriStudenti smējās, jokojās, arī viņš nevairījās no asprātībām..
- Studenti smējās, jokojās, arī viņš nevairījās no asprātībām..
- Viņš šodien bija tik labā garastāvoklī, ka gribējās draiskuļoties un jokoties pat bez iemesla.
- Jānis jokojas ar sieviešiem un smīdina tos.
1.1.Runāt, izturēties nenopietni.
Piemēri..viņš jokodamies zēnam jautāja: saki, kā vanadziņš tu esi?
- ..viņš jokodamies zēnam jautāja: saki, kā vanadziņš tu esi?
- Gusts: Un tomēr tu jokojies. ..- Andžs: Tā. Nu, tad runāsim nopietni.
- Reiz jokodamies Kārlis pabāza plecu zem ekskavatora kausa, ļaujot tam lēnām noslīdēt uz muguras.
1.2.Zoboties, arī smieties (par kādu).
PiemēriDivas reizes viņš bija aizgājis ar Helgu uz dienas izrādēm operā. Pēc tam meitene jokodamās jautāja, vai kavalieris negribot viņu aizvest arī uz bērnu rītu..
- Divas reizes viņš bija aizgājis ar Helgu uz dienas izrādēm operā. Pēc tam meitene jokodamās jautāja, vai kavalieris negribot viņu aizvest arī uz bērnu rītu..
Avoti: 4. sējums