Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
iedzīvoties
iedzīvoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.Pierast un sākt justies labi, ērti (jaunā vietā, jaunos apstākļos u. tml.).
PiemēriStraujups sāka iedzīvoties... Brīžiem likās, ka viņš te dzīvo jau sen un nekad no zvejniekiem, no jūras nav bijis projām.
1.1.Pierast (pie jauniem apstākļiem), arī aklimatizēties — par dzīvniekiem.
PiemēriJaunajos apstākļos viņš [zaķis] iedzīvojās necerēti viegli - acis grozīdams, ar lielisku ēstgribu grauza kāpostus, burkānus un cukuru, nenicināja kaķa sabiedrību un priecīgi lēkāja pa pagalmu, nemaz nedomādams bēgt.
2.Iedziļinoties, iepazīstot pilnīgi izprast, izjust ko un atbilstoši darboties, izturēties.
PiemēriAr savu nemaldīgo humora izjūtu Kārlis Sebris bija pilnīgi iedzīvojies Šova paradoksālajā asprātībā.
Stabili vārdu savienojumiIedzīvoties (arī iejusties) lomā.
3.Kļūt bagātam, turīgam, iegūt (materiālās vērtības).
PiemēriIedzīvoties mantā.
4.Iemantot, iegūt (piemēram, kādu stāvokli), izveidoties noteiktām attiecībām (ar kādu).
PiemēriIedzīvoties jaunos draugos.
4.1.Nonākt (nevēlamā stāvoklī).
PiemēriIedzīvoties parādos.
4.2.sar. Saslimt (ar kādu slimību).
Piemēri..viņš bija iedzīvojies drausmīgās iesnās, pa mežsaimniecībām braukādams. Ik brīdi vajadzēja vilkt ārā lielo kabatlakatu..
Avoti: 3. sējums