izturēšanās
izturēšanās ģen. -ās, akuz. -os, instr. -os, dsk. -ās, ģen. -os, akuz. -ās, s.
1.Darbība, process → izturēties.
2.Cilvēka darbību un rīcības kopums.
PiemēriPārdomāta izturēšanās.
2.1.Dzīvnieka darbību un rīcības kopums.
PiemēriLūša, tāpat kā vilka klātiene mežā strauji pārmaina visu meža iemītnieku izturēšanos: tie kļūst ļoti tramīgi, it īpaši stirnas.
Avoti: 3. sējums