izturēties
izturēties -turos, -turies, -turas, pag. -turējos; refl.
1.Izpaust (apzināti vai neapzināti) savu attieksmi (pret ko, parasti darbībā, rīcībā).
PiemēriIzturēties laipni pret pircējiem.
1.1.Būt tādam, kura darbībā izpaužas attieksme (pret ko) — par dzīvniekiem.
PiemēriSuns izturas naidīgi.
2.Darboties, rīkoties, arī uzvesties.
PiemēriIzturēties droši.
2.1.Darboties, uzvesties (par dzīvniekiem).
PiemēriOsim jaunais zirgs nedeva mieru... Paklusām viens pats aizmanījās uz kūti palūkot tuvāk, kā tad viņš īsti izturas, pirmiņ [pirmīt] tajā barā jau neko labi nevarēja novērot.
2.2.Reaģēt (par augiem).
PiemēriViens un tas pats augs veģetācijas periodā pret ekoloģiskiem faktoriem izturas citādi nekā miera periodā.
3.parasti 3. pers. Būt tādam, kam (kādā norisē, sistēmā) ir noteiktas īpašības (piemēram, par priekšmetiem, ierīcēm, vielām).
PiemēriJa koherentā gaisma krīt uz šaurām spraugām, tad katra sprauga izturas kā līnijveida gaismas izstarotājs.
Avoti: 3. sējums