Paplašinātā meklēšana
Meklējam izturēties.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (150):
- (Pa)zaudēt prātu (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā). Kļūt psihiski slimam.
- (Pa)zaudēt saprātu (arī prātu) (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā). Kļūt psihiski slimam.
- vaikstīties Ākstīgi, parasti skaļi, izturēties, uzvesties.
- novaldīt Apvaldīt (cilvēku), neļaujot (tam) ko darīt, izturēties kā.
- mānīt Apzināti izturēties negodīgi. Arī krāpt.
- izlikties Apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, personības, rakstura īpašība).
- likties Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko).
- šķist Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko).
- ignorēt Apzināti neievērot (ko), nevērīgi izturēties (pret ko). Nevēlēties zināt (ko).
- spītēt Apzināti, nepiekāpīgi izturēties, rīkoties krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu.
- labi Atbilstoši morāles normām, arī pieklājīgi, taktiski (izturēties, uzvesties u. tml.).
- Noraut (arī novilkt) ādu pār acīm Bargi sodīt, nežēlīgi izturēties, izrēķināties.
- Novilkt (arī noraut) ādu pār acīm Bargi sodīt, nežēlīgi izturēties, izrēķināties.
- Pārvilkt ādu pār acīm Bargi sodīt, nežēlīgi izturēties.
- draiskuļot Bezbēdīgi, pārgalvīgi, arī nerātni izturēties. Arī jokot.
- vaļa Brīvība. Iespēja brīvi rīkoties, izturēties.
- ņemt Būt ar kādu attieksmi, arī izturēties (pret ko), uzskatīt (ko) kādā veidā.
- pieķerties Būt ciešā saistībā (ar cilvēku), izturēties draudzīgi, pakļāvīgi (pret to) - par dzīvniekiem.
- ieredzēt Būt labās domās (par kādu), izturēties ar patiku un labvēlību (pret kādu).
- plosīties Būt ļoti kustīgam, izturēties skali, parasti rotaļājoties, priecājoties. Arī draiskuļoties.
- izturēšanās Darbība, process --> izturēties.
- reaģēt Darboties, izturēties kādā veidā ārējas darbības, norises ietekmē.
- tiekties Darboties, izturēties tā, lai izveidotu saikni (ar ko).
- klausīt Darīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījumiem. Darīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma u. tml.).
- klausīties Darīt, rīkoties, izturēties pēc (kāda) padoma. Klausīt (1).
- rosīties Daudz kustēties, izturēties darbīgi (par dzīvniekiem).
- spokoties Dīvaini, neparasti izturēties.
- samācīt Dot padomu (kādam), piemēram, kā izturēties, rīkoties kādā situācijā. Dodot padomu, noskaņot (pret kādu). Iemācīt (parasti ko nevēlamu).
- valšķīties Draiskulīgi, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, uzvesties.
- Izgāzt (arī izliet) dusmas (uz kādu) Dusmās izturēties rupji, īgni, neiecietīgi pret kādu, kas būtībā nav vainīgs.
- paklausība Dzīvnieka īpašība pakļauties cilvēka gribai, pavēlēm, izturēties cilvēkam vēlamajā veidā.
- ievirze Gatavība noteiktā situācijā reaģēt, izturēties noteiktā veidā.
- iedzīvoties Iedziļinoties, iepazīstot pilnīgi izprast, izjust ko un atbilstoši darboties, izturēties.
- Pievilkt grožus, arī saņemt grožus stingrāk Ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
- Pievilkt grožus, arī saņemt grožus stingrāk Ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
- Pievilkt grožus stingrāk, arī saņemt grožus stingrāk Ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
- Saņemt grožus stingrāk, arī pievilkt grožus Ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingti.
- pamācība Ieteikums, norādījums, padoms (kā rīkoties, izturēties).
- izņemties Ilgāku laiku izturēties nesavaldīgi.
- uzmākties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem).
- uzplīties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem).
- pienākums Indivīda personiskā obligātā, ar morāles normām saistītā ievirze (darboties, izturēties noteiktā veidā).
- paklausīt Izdarīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījumiem. Izdarīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma u. tml.).
- profanēt Izkropļot, sagrozīt, necienīgi izturēties (pret ko nozīmīgu, vispāratzītu).
- apvainot Izraisīt apbēdinājumu, sarūgtinājumu, dusmas u. tml. Nodarīt pāri, stipri aizskart, pazemot, izturēties nievājoši.
- pamācīt Izteikt, sniegt pamācības (piemēram, kā rīkoties, izturēties).
- Izturēt pārbaudi (arī pārbaudījumu) Kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām.
- Izturēt pārbaudījumu (arī pārbaudi) Kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām.
- Izturēt pārbaudījumu (arī pārbaudi) Kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos, spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām.
- pārvērsties Kļūt citādam, izturēties citādi attieksmē pret kādu. Radīt citādu iespaidu (par sevi).
- labināties Laipni, labvēlīgi, arī iztapīgi izturēties (pret kādu), lai panāktu, ka, piemēram, nedusmojas, piedod ko.
- kuš Lieto, lai pamudinātu izturēties klusāk vai pilnīgi apklust.
- uzdot Likt (darīt, veikt ko, izturēties kādā veidā), parasti obligāti, saistībā ar pienākumu.
- satrakoties Ļoti uzbudināties, sākt nesavaldīgi izturēties, rīkoties (par cilvēku).
- trakot Ļoti uzbudināties, trokšņaini, neprātīgi, arī agresīvi izturēties (psihiskas slimības, psihisku traucējumu ietekmē) - par cilvēkiem.
- Pūst citā stabulē Mainīt savu nostāju, savus uzskatus, runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
- Pūst citā stabulē Mainīt savu nostāju, savus uzskatus, runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
- maskēt Maldinoši izturēties, rīkoties, runāt tā, lai slēptu (ko, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
- slikti Neatbilstoši morāles normām, arī nepieklājīgi, netaktiski (izturēties, uzvesties u. tml.).
- lipt Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību. Uzmācīgi izturēties. Lipināties.
- lipināties Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību. Uzmācīgi izturēties. Lipt.
- vārdot Neatlaidīgi runāt, lai pārliecinātu (kādu), parasti ko darīt, izturēties kādā veidā.
- apgānīt Necienīgi izturēties (pret ko cienījamu, svētu).
- Spļaut virsū (arī uz ko) Neievērot ko, arī izturēties nicinoši, aizvainojoši pret ko.
- nospļauties Neievērot, izturēties nevērīgi, arī nicinoši.
- paārdīties Neilgu laiku, mazliet uzvesties, rīkoties, izturēties nesavaldīgi.
- nelabi Nelabvēlīgi, ļauni (piemēram, izturēties, rīkoties, runāt).
- mānija Nepārvarama tieksme (ko darīt, kā izturēties).
- saimniekot Netraucēti uzturēties, arī izturēties kādā veidā (kur) - par dzīvniekiem.
- lempēties Neveikli, arī nepiemēroti izturēties.
- nesapratne Neziņa, kā izturēties, rīkoties, runāt (kādā situācijā).
- Vilkt (arī maukt, raut, plēst) ādu pār acīm Nežēlīgi izmantot, nežēlīgi izturēties.
- Maukt (arī vilkt, raut, plēst) ādu pār acīm Nežēlīgi izmantot, nežēlīgi izturēties.
- Plēst (arī maukt, raut, vilkt) ādu pār acīm Nežēlīgi izmantot, nežēlīgi izturēties.
- Raut (arī maukt, plēst, vilkt) ādu pār acīm Nežēlīgi izmantot, nežēlīgi izturēties.
- Vilkt (arī raut, maukt, plēst) ādu pār acīm Nežēlīgi izmantot, nežēlīgi izturēties.
- Vilkt (arī raut, maukt, plēst) ādu pār acīm Nežēlīgi izmantot. Nežēlīgi izturēties.
- bendēt Nežēlīgi izturēties. Mocīt.
- rīkojums Norādījums, parasti oficiāls, saistošs (ko darīt, kā izturēties). Arī pavēle.
- satrakot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk nesavaldīgi izturēties, rīkoties. Satracināt.
- satracināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk nesavaldīgi izturēties, tīkoties.
- pievaldīt Panākt, ka (dzīvnieks) sāk izturēties mierīgāk, kustas lēnāk.
- Apieties kā ar jēlu olu Pārlieku uzmanīgi izturēties (pret kādu).
- Apieties kā ar jēlu olu Pārlieku uzmanīgi izturēties (pret kādu).
- manierēties Pārspīlēti, pārsmalcināti izturēties.
- Kā pie tiesas Patiesi, godīgi (runāt, izturēties u. tml.).
- prasīties Paust tieksmi (kurp virzīties, izturēties kādā veidā) - par dzīvniekiem.
- uzšķaudīt Paužot negatīvu attieksmi, neievērot, neatzīt u. tml., nevērīgi, arī nicīgi izturēties.
- uzspļaut Paužot negatīvu attieksmi, neievērot, neatzīt u. tml., nevērīgi, arī nicīgi izturēties.
- Pa virsu (arī virspusi) (braukt, slīdēt, iet u. tml.) Pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
- Peldēt pa virsu Pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
- Pa virspusi (arī pa virsu) (braukt, slīdēt, iet u. tml.) Pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
- Pazaudēt prātu (arī saprātu) Pazaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā). Kļūt psihiski slimam.
- Mīt ar kājām (arī ar kāju) dvēselē Pazemot kāda jūtas, ideālus, ciniski izturēties pret tiem.
- Mīt ar kājām (arī ar kāju) dvēselē Pazemot kāda jūtas, ideālus, ciniski izturēties pret tiem.
- Mīt ar kājām (arī ar kāju) dvēselē Pazemot kāda jūtas, ideālus, ciniski izturēties pret tiem.
- Kāpt (arī mīt) ar (visiem) zābakiem (arī kājām) dvēselē Pazemot kāda jūtas, ideālus, ciniski izturēties pret tiem.
- mācēt Prast izturēties (noteiktā veidā).
- ālēties Prieka, enerģijas pārpilnībā izturēties, skaļi un neapvaldīti.
- neprāts Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja saprātīgi izturēties, rīkoties, runāt, spriest.
- riestot Riesta laikā izturēties attiecīgajai sugai raksturīgā veidā.
- sekot Rīkoties, izturēties (kā, kāda) ietekmē, pēc (kāda) parauga.
- darīt Rīkoties, izturēties (kādā veidā).
- ieturēt Rīkoties, izturēties atbilstoši (kādiem nosacījumiem, prasībām). Ievērot (piemēram, kārtību).
- Prātu (arī prātiņu) putrā apstrēbt Rīkoties, izturēties muļķīgi, nesaprātīgi.
- Prātiņu (arī prātu) putrā apstrēbt Rīkoties, izturēties muļķīgi, nesaprātīgi.
- Prātu (arī prātiņu) putrā apstrēbt Rīkoties, izturēties muļķīgi, nesaprātīgi.
- Prātu (arī prātiņu) putrā apstrēbt Rīkoties, izturēties muļķīgi, nesaprātīgi.
- nolaisties Rīkoties, izturēties tā, ka nonāk nevēlamā, morāles normām neatbilstošā stāvoklī.
- Likt novārtā Rīkoties, izturēties tā, ka tiek aizskarts (kāda) gods, ka tiek celta neslava (kādam), tiek (kāds) pazemots.
- Likt novārtā Rīkoties, izturēties tā, ka tiek aizskarts (kāda) gods, ka tiek celta neslava (kādam), tiek (kāds) pazemots.
- kaitināt Rīkoties, izturēties tā, lai (kādā) izraisītu nepatiku, arī dusmas.
- padoms Rosina jums, ieteikums (neuzspiežot savu gribu) ko darīt, kā rīkoties, izturēties.
- vedināt Rosināt, mudināt, arī būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, domāt, izturēties kādā veidā).
- stimulēt Rosināt, pamudināt (kādu) veikt kādas darbības, izturēties kādā veidā. Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības), izraisās, aktivizējas (darbība, rīcība u. tml.).
- ironizēt Runāt, arī izturēties ar ironiju. Būt zobgalīgam, izsmejošam.
- jokot Runāt, izturēties nenopietni.
- jokoties Runāt, izturēties nenopietni.
- Dziedāt (arī vilkt, sākt) citu dziesmu (arī meldiju) Runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
- Dziedāt (arī vilkt, sākt) citu dziesmu (arī meldiju) Runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
- Dziedāt (arī vilkt, sākt) citu meldiju (arī dziesmu) Runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
- Sākt (arī dziedāt, vilkt) citu dziesmu (arī meldiju) Runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
- Vilkt (arī dziedāt, sākt) citu dziesmu (arī meldiju) Runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
- iztaisīties Saģērbties, arī izturēties (līdzīgi kam).
- uztaisīties Saģērbties, arī izturēties (līdzīgi kam).
- Nevar zināt Saka, ja par ko nav zināms, arī ja nav skaidrības (piemēram, ko darīt, kā izturēties).
- pozēt Samāksloti, arī maldinoši izturēties.
- žēlot Sargāt (ko) no nevēlamas, kaitīgas iedarbības. Arī rīkoties, izturēties tā, lai (kas) varētu eksistēt, pastāvēt, tiktu saglabāts.
- zaimot Sarkastiski izsmiet, izturēties (pret kādu, arī pret ko) ļauni, nievājoši, ar sarkastisku izsmieklu, ļaunām nievām pazemot (kāda) cieņu.
- (Kā) ar cimdiem rokās Saudzīgi, uzmanīgi, arī gļēvi, bez vajadzīgās stingrības (izturēties pret kādu, rīkoties).
- (Kā) ar cimdiem (rokās) Saudzīgi, uzmanīgi, arī gļēvi, bez vajadzīgās stingrības (izturēties pret kādu, rīkoties).
- Turēt suņa kārtā Slikti izturēties (pret kādu).
- Turēt suņa kārtā Slikti izturēties (pret kādu).
- Turēt suņa kārtā Slikti izturēties (pret kādu).
- prasme Spēja (dzīvniekiem) izturēties kādā veidā.
- saprāts Spēja izzināt sakarus starp priekšmetiem, parādībām u. tml., spriest par tiem un atbilstoši izturēties. Arī prāts.
- iztikt Spēt izturēties, rīkoties (bez kā).
- mānīties Stāstīt ko nepatiesu. Rīkoties, izturēties negodīgi.
- traks Tāds, kam (piemēram, pārdzīvojuma, situācijas ietekmē) uz laiku ir zudusi spēja saprātīgi, pareizi izturēties, rīkoties, domāt. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- piesardzīgs Tāds, kas mēdz izturēties tā, lai varētu izvairīties no kā bīstama, neizraisītu ko bīstamu (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzmanīgs Tāds, kas mēdz izturēties tā, lai varētu izvairīties no kā bīstama, neizraisītu ko bīstamu (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzmanīgs Tāds, kas mēdz izturēties, rīkoties, arī paust savas domas pārdomāti, nepārsteidzīgi, lai izvairītos no kā nevēlama, arī piesardzīgs.
- piesardzīgs Tāds, kas mēdz izturēties, rīkoties, arī runāt uzmanīgi, ar apdomu, izvairoties no pārsteidzības, konflikta situācijām.
- slepenīgs Tāds, kas mēdz rīkoties, izturēties slepeni.
- ņemties Trokšņaini darboties, izturēties. Skaļi runāt.
- terorizēt Varmācīgi izturēties (pret kādu), pakļaut sev (kādu), parasti ģimenē, darbā, sadzīvē.
- manevrēt Veikli, arī viltīgi, aplinkus rīkoties, veikli, arī viltīgi izturēties.
- strādāt Veikt noteiktas darbības, izturēties noteiktā veidā (par dzīvniekiem).
- aušoties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties un rīkoties. Draiskuļoties.
- (Pa)zaudēt prātu (arī saprātu) Zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā). Kļūt psihiski slimam.
izturēties citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV