Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nospļauties
nospļauties -spļaujos, -spļaujies, -spļaujas, pag. -spļāvos; refl.
1.Izdarīt spļāvienu.
PiemēriViņš vēl neprot spļaut, paturot pīpi mutē, tādēļ.. izņem kaļķīti un nospļaujas.
  • Viņš vēl neprot spļaut, paturot pīpi mutē, tādēļ.. izņem kaļķīti un nospļaujas.
  • «Pfī tu velns! Pat runāt ar tevi negribas!» vecais Grāvis nospļāvās un pazuda istabā.
  • Zvans [makšķernieks] trīs reizes nospļāvās, jo tā veci ļaudis mēdza darīt pret nobīli..
1.1.pārn.; sar. Neievērot, izturēties nevērīgi, arī nicinoši.
PiemēriJa nu viņš [kapteinis] sadomā un nospļaujas par flagmaņa pavēli un zvejo, kamēr kuģa tilpnes pilnas?
  • Ja nu viņš [kapteinis] sadomā un nospļaujas par flagmaņa pavēli un zvejo, kamēr kuģa tilpnes pilnas?
  • «..es par tādām bēdām šobrīd nospļautos,» šoferis teica..
  • ..par ļaužu tenkām es nospļaujos..
  • «Ja tu piekāpsies tā skuķa priekšā, veči par tevi nospļausies.»
Avoti: 5. sējums