Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
lipt
lipt līpu, līpi, līp, pag. lipu; intrans.
1.Saistīties pie (kā) virsmas (par līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības).
PiemēriLīme līp pie papīra.
  • Līme līp pie papīra.
  • Medus līp pie karotes.
  • Mīkla līp pie rokām.
  • ..zeme kā ķepīga java lipa pie traktoru kāpurķēdēm un arklu lemešiem.
  • «Parasti mēs skaišamies uz māliem, kad tie līp pie zābaku zolēm..»
1.1.Saistīties (kā) virsmām vai saistīties pie (kā) virsmas, kas pārklāta ar līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības (par priekšmetiem).
PiemēriRozīnes līp kopā.
  • Rozīnes līp kopā.
  • Zvīņas līp pie rokām.
  • Rokas sveķainas un melnas. Pirksti līp kopā..
  • Kuplie mati nekārtīgām šķipsnām lipa pie nosvīdušās pieres..
  • Nekam negribējās pieskarties, mitrās drēbes lipa pie miesas..
1.2.Būt tādam, kas saistās pie (kā) virsmas (par ko tādu, kas pārklāts ar līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības).
PiemēriMušpapīrs līp.
  • Mušpapīrs līp.
  • Blūze vaļā, tupelēs kājas ieautas kaut kā, bet par visu viņa lādas; gan tad, ja kāpnēs nodziest sērkociņš un jāuzrauj otrs, gan par pašām pansijas kāpnēm, kas līpot no netīrumiem.
1.3.Cieši saistīties (pie kā) – par putekļiem, smiltīm u. tml.
PiemēriCeļmalas putekļi arvien biezākā kārtā lipa gājējiem pie kājām.
  • Ceļmalas putekļi arvien biezākā kārtā lipa gājējiem pie kājām.
  • Bet stāvi jau nav šie pauguri, [Jānim] iet viegli un patīkami. Neviena smilktiņa [smiltiņa] nelīp pie zābakiem..
1.4.pārn. Būt stipri sajūtamam (par aukstumu, mitrumu).
PiemēriAukstuma svilinošais vilnis lipa pie vaigiem un deguna..
  • Aukstuma svilinošais vilnis lipa pie vaigiem un deguna..
  • Cauri bikšu audumam spiedās netīrais mitrums, lipa pie miesas, saldēja.
1.5.pārn. Neatlaidīgi censties saglabāt (piemēram, īpašumu).
Piemēri«Viņi [tēvu tēvi] visi lipa pie šī zemes gabala, nesa savu nastu bez rūgtuma un riebuma.»
  • «Viņi [tēvu tēvi] visi lipa pie šī zemes gabala, nesa savu nastu bez rūgtuma un riebuma.»
1.6.pārn. Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību. Uzmācīgi izturēties. Lipināties.
PiemēriPreimanis gan pazīstams, labprāt lipa pie tiem pašiem bagātajiem, bet aiz muguras bieži palaida skaudībai vaļu.
  • Preimanis gan pazīstams, labprāt lipa pie tiem pašiem bagātajiem, bet aiz muguras bieži palaida skaudībai vaļu.
  • Padzīvojis puisis, nekāds skaistulis nebij, bet no tiem, kuros sievietes sajauž ko vīrieša cilvēkam nesaprotamu un neuzminamu un pašas līp klāt.
2.parasti 3. pers. Izraisīties organismā inficēšanās ceļā (par slimību).
PiemēriMasalas līp.
  • Masalas līp.
  • pārn. Viņš sāka apzināties, ka komandiera garastāvoklis līp tā padotajiem, ka tas ir kā barometrs, pēc kura kareivji vēro frontes Stāvokli...
Stabili vārdu savienojumi(Kādam) līp pie pirkstiem (arī nagiem). Acis līp (arī krīt, iet) ciet.
Avoti: 4. sējums